Kurš ir lielākais ieguvējs no globālās enerģētikas krīzes? (15)

Pagājušajā nedēļā šādu pozīciju atbalstīja "Rosņeftj" vadītājs Igors Sečins. Savā uzrunā Veronas Eirāzijas ekonomiskajā forumā Baku viņš paziņoja, ka lielākais pierādījums ASV labuma gūšanai ir tas, ka dabasgāzes cenas ASV ir piecas reizes zemākas nekā Eiropā, "kuru ASV piespiedušas iegādāties savu sašķidrināto dabasgāzi (LNG)". "Rosņeftj" vadītājs uzskata, ka Eiropā krīze ir ļoti asa, un to izraisījušas nepietiekamas investīcijas tradicionālajos enerģijas avotos (ogles, nafta, gāze, atomenerģija) un sankcijas pret Krieviju. 

Pēc Sečina teiktā, Eiropa jau atklāti vaino ASV pie tā, ka tās iedzīvojas uz pašu izprovocētās enerģētikas krīzes rēķina. 

Vai tiešām ES uzskata, ka enerģētikas krīzē vainojamas ASV?

Eiropas augstāko amatpersonu līmenī šādi apgalvojumi ir izskanējuši, taču tas nenotiek bieži. Parasti medijos parādās publikācijas, kurās runāts par ASV energoresursu eksportētāju labumu, un tās ar lielu entuziasmu citē Krievijas valsts propagandas mediji. Daudz biežāk un atklātāk energokrīzē tiek vainota Krievija pati. 

Tāpat populārs viedoklis ir, ka ES enerģētikas krīzē ir vainīga pati ES. Runa te nav tikai par spēcīgo energoresursu atkarību no Krievijas, ko liela daļa valstu (it īpaši Vācija) secināja, vien Krievijai sākot karu Ukrainā. Tāpat problēmas ir arī reformu sfērā, kas licis paaugstināties energoresursu cenām.   

Kas tad ir vainīgs energoresursu cenu pieaugumā?

Diez vai ir iespējams nosaukt vienu konkrētu vaininieku pašreizējai krīzei Eiropā (un ne tikai). Lai cik banāli tas būtu, pie cenu kāpuma vainīgs ir vairāku faktoru kopums. 

Pirmkārt, ir svarīgi piebilst, ka cenu kāpums sākās pasaules ekonomikas atlabšanas posmā (kas bija ātrāks, nekā paredzēts) pēc pandēmijas. Pieprasījums pēc energoresursiem tirgos, kas atkarīgi no importa, pārsniedza piedāvājumu. Tāpēc dabasgāzes cenas Eiropā uzstādīja jaunus rekordus vēl pirms kara Ukrainā. 

Otrkārt, svarīgu lomu nospēlējusi "zaļā pāreja", tas ir, pakāpeniska atteikšanās no tradicionālajiem energoresursiem par labu atjaunīgajiem energoresursiem. Rietumvalstu ekonomisti paredzēja, ka šī pāreja radīs inflācijas kāpumu, un piedāvāja ieviest jaunu terminu - "grinflācija" (zaļā inflācija - green inflation), ar ko varētu raksturot cenu kāpumu, ko izsaukusi cīņa pret klimata pārmaiņām. Turklāt - Eiropa ir flagmanis šajā jomā, cenšoties īstenot projektu "Green Deal", kas ļautu ES kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam. 

Pašreizējo krīzi nepārprotami padziļināja Krievijas pilna mēroga kara sākšana Ukrainā. Sankcijas, gāzes piegādes pārtraukšana uz ES un kopējā neziņa un spriedze saistībā ar karu - šie visi faktori arī radīja cenu pieaugumu energoresursiem pēdējo astoņu mēnešu laikā. Tāpat gāzes cenas kāpa, jo tika slēgtas piegādes caur svarīgāko piegādes ceļu - "Nord Stream", kā daļa vispār tika uzspridzināta, bet naftas cenas kāpušas, naftas ieguvējvalstu kartelim vienojoties par naftas ieguves samazināšanu līdz diviem miljoniem barelu naftas diennaktī. 

Karš ir tālu no ASV. Vai ASV ekonomika cieš no Ukrainas kara?

Cieš. Globālā energokrīze nevar neskart lielāko ekonomiku pasaulē. Pirmajā un otrajā ceturksnī ASV iekšzemes kopprodukts pat samazinājās (par attiecīgi 1,6% un 0,6%). Tagad situācija ir labāka, un trešajā ceturksnī tiek prognozēta izaugsme 2,6% apmērā. Tomēr lielākā daļa analītiķu ir pārliecināti, ka nākamgad ASV ekonomiku gaida recesija. 

Arī fondu tirgus krīt: S&P 500 indeksam šī gada pirmais pusgads kļuva par sliktāko periodu kopš Vjetnamas kara sākuma. Pašlaik šis indekss ir par 18% zemāks nekā gada sākumā. Inflācija - lielākā pēdējo 40 gadu laikā. Prezidents Džo Baidens inflāciju sauc par "Putina nodokli pārtikas produktiem un degvielai". Inflācijas pieauguma dēļ ASV Federālās rezerves jau piecas reizes paaugstinājušas procentu likmes. 

Lai apturētu benzīna cenu pieaugumu, varasiestādes jau laidušas tirgū stratēģiskās rezerves. Baidens paziņoja, ka gada laikā tiks pārdoti vairāk nekā 180 miljoni barelu jēlnaftas, bet valsts rezerves - zemākajā līmenī kopš 1984. gada. 

Vai ASV aktīvi aizstāj Krieviju ES gāzes tirgū?

Jā, ASV ir kļuvušas par lielāko LNG eksportētāju pasaulē, 2022. gada pirmajā pusgadā eksportējot vidēji 317,15 miljonus kubikmetru gāzes diennaktī. 

Dati par janvāri - maiju liecina, ka lielākā eksporta daļa ir uz ES un Lielbritāniju - 64% no visām piegādēm. Vēl 2021. gadā pamatā amerikāņu gāzi galvenokārt iepirka Ķīna un Dienvidkoreja. Tā rezultātā ASV nodrošinājušas gandrīz pusi no visa ES un Lielbritānijas LNG importa (pērn tie bija tikai 26%). 

Salīdzinājumam - otrais un trešais lielākais piegādātājs - Katara un Krievija uz šiem pašiem tirgiem šogad eksportējušas vien 15% un 14% no kopējā ES un Lielbritānijas importa apjoma. 

Vai ASV naftu pārdod vairāk?

Jā, 2022. gada augustā naftas un naftas produktu eksports ASV notika rekordlielos apjomos - lielākajos kopš 1991. gada (vairāk nekā 11 miljoni barelu naftas diennaktī). 

Tāpat svarīgi atcerēties, ka ASV ir ne tikai lielākais eksportētājs un ražotājs, bet arī lielākais naftas importētājs un patērētājs pasaulē. Respektīvi - ASV pārdod vien nedaudz vairāk naftas, nekā tā iepērk. Līdz ar to naftas augstās cenas vienlaicīgi ir pluss, gan mīnuss amerikāņu ekonomikai. 

Vai nevar teikt, ka ASV ir ieguvēja no energoresursu cenu kāpuma?

Īsas atbildes uz šo jautājumu nav. Ja mēs runājam par ASV kā valsti, tad tās iegūst ļoti maz. Šeit jārunā par to, ka ASV ekonomika ir postindustriāla, atšķirībā no Krievijas. Tas nozīmē, ka lielāko daļu ekonomikas veido pakalpojumi (zem 80% no IKP): tirdzniecība, finanses, medicīna, izglītība, intelektuālais īpašums utt. Pārējais - tā ir ražošana. Turklāt ieguves ražošana ir mazāk par 2% no IKP. 

Derīgo izrakteņu ieguve un eksports ASV ir privāto kompāniju rokās. Šīs kompānijas gan var saukt par galvenajām ieguvējām no cenu pieauguma. Septiņas lielākās naftas kompānijas pasaulē pirmo deviņu mēnešu laikā prognozē rekordlielu peļņu - vairāk nekā 170 miljardu dolāru apmērā. Valsts no šīs peļņas iegūst tikai peļņas nodokli. Korporatīvie nodokļi ASV nodrošina vien desmito daļu no budžeta ieņēmumiem (galvenais ieņēmumu avots ir fizisko personu nodokļi, kas nodrošina ap 50% budžeta ieņēmumu). 

Baidens nesen brīdināja naftas uzņēmumus, ka tām būs jārēķinās ar papildu nodevām no peļņas, ko tās gūst kara dēļ. Pēc viņa izteikumiem, "Exxon Mobil" šodien nopelna "vairāk naudas nekā Dievs". Baltajā namā uzskata, ka naftas kompāniju milzīgā peļņa ir jātransformē algu pieaugumā un darba vietu radīšanā. 

Tikmēr Krievijā situācija ir kardināli pretēja: naftas un gāzes ieguve un eksports sastāda 40% no federālā budžeta. Valsts daļa ekonomikā ir, sākot no 33%, beidzot pat līdz 70% atsevišķās nozarēs. Tāpēc Krievijas politiķi un ierēdņi aktīvi vaino nevis biznesu, bet ASV varasiestādes, lai tas būtu saprotams parastajiem iedzīvotājiem. 

Vai parastais amerikānis no cenu pieauguma cieš tāpat kā parastais eiropietis?

Cieš, bet mazāk. Auksta ziema amerikāņiem, atšķirībā no eiropiešiem, nav draudējusi (lai gan Eiropa uz tuvāko ziemu sevi ir nodrošinājusi ar pietiekamu daudzumu resursu). Tomēr komunālie maksājumi pieaug arī ASV. Tām mājsaimniecībām, kas izmanto gāzes apkuri, rēķini pieauguši par vairāk nekā ceturto daļu (28%). Līdz ar to vidēji par apkuri ģimenei jāmaksā aptuveni 930 dolāru (950 eiro). Dabasgāze ASV ir galvenais apkures avots 47% mājsaimniecību. 

Tiem 4% mājsaimniecību, kas izmanto mazutu (valsts ziemeļaustrumos), rēķini pieaugs par 27%, vidēji par apkuri maksājot 2350 dolāru (ap 2400 eiro). 

ASV enerģētikas tirgus kopumā ir atkarīgs no fosilajiem kurināmajiem, līdz ar to arī pašām ASV ir nepieciešami šie resursi. Visā 2021. gadā enerģētikas nozares vajadzības ASV nodrošināja 36% naftas produkti, 32% gāze, 11% ogles. Kodolenerģijas daļa bija vien 8%, bet atjaunīgie resursi - 12% (ieskaitot hidroelektrostacijas). 

Naftas piegādes ASV ir ļoti nepieciešamas. Tomēr ogles valsts iegūst nedaudz vairāk nekā patērē, bet gāzi ASV iegūst divas reizes vairāk, nekā tā pati patērē.