Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā Rietumvalstis izrādīja apbrīnojamu vienotību un noteica pret Krieviju bezprecedenta sankcijas. To ideja bija vienkārša – radikāli vājināt Krievijas ekonomiku. Šaubu nav – Krievijas ekonomika tik tiešām ir kļuvusi vājāka, taču ir valstis, ar kurām Krievijai būtiski palielinājies tirdzniecības apjoms, vēsta “Meduza”.
Sankciju dēļ daudziem Krievijas energoresursiem tika slēgta pieeja lielākajiem noieta tirgiem – Eiropas Savienībai un ASV. Krievijā oficiāli vairs neienāca augstās tehnoloģijas un to preces, bet desmitiem starptautisku patēriņa uzņēmumu paši pameta Krievijas tirgu. Atbildot uz to, Krievija centās pilnībā pārorientēt savu eksporta tirgu uz valstīm, kas sankcijas neatbalsta, – uz Ķīnu un Indiju, kā arī sākās paralēlā importa shēmu īstenošana no kaimiņvalstīm.
Varēja šķist, ka ekonomiskajam karam bija faktiski pilnībā jāiznīcina Krievijas tirdzniecības attiecības ar lielāko daļu valstu. Tomēr, kā noskaidrojuši “The New York Times” analītiķi, ņemot vērā “The Observatory of Economic Complexity” sniegtos statistikas datus, reālā situācija tirdzniecībā starp Krieviju un pārējo pasauli pēc 2022. gada februāra nav tik viennozīmīga, kā varētu šķist.
Kopumā – ar atsevišķām valstīm Krievijas tirdzniecības apgrozījums nav krities, bet tieši otrādi – būtiski pieaudzis. Tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir saistāms arī ar izejvielu cenu kāpumu. Starp valstīm, ar kurām ir pieaudzis tirdzniecības apjoms, kā izrādās, nav tikai Krievijai draudzīgās Ķīna, Indija un Turcija.
Šajā sarakstā ir nokļuvušas arī tādas valstis, kuras ir Krievijai “nedraudzīgo valstu” sarakstā, piemēram, Nīderlande, Norvēģija un Beļģija.
Jāņem vērā, ka ne visas aplūkotās valstis vienlaicīgi atjauno tirdzniecības datus, tādēļ ir apkopota informācija, sākot ar februrāri, beidzot ar mēnesi, kad pēdējo reizi dati atjaunoti. Līdz ar to pašlaik reālā situācija var būt citādāka, un šie dati ar laiku tiks precizēti.
Tiek norādīts, ka vislielākais tirdzniecības apjoma pieaugums Krievijai kopš februāra sākuma ir ar Indiju – tas pieaudzis par 310% un sasniedz 3,3 miljardus dolāru.
Otrajā vietā seko Turcija, kam kopš kara sākuma tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir kāpis par 198% un pašreiz sasniedz 6,2 miljardus dolāru. Pirmo trijnieku noslēdz Brazīlija ar 106% apjoma pieaugumu, tā vērtībai esot 939 miljoni dolāru.
Interesanti, ka ceturto vietu ieņem Beļģija, kuras tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir pieaudzis par 81%, bet kopējais tirdzniecības apjoms ar Krieviju Beļģijai ir 1,4 miljardi dolāru. Neraugoties uz to, ka Beļģija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas noteikusi vairākas sankciju paketes pret Krieviju, šāds kāpums ir ievērojams.
Piektajā vietā Ķīna, kas audzējusi tirdzniecības apjomu par 64%. Ķīnai arī lielākais tirdzniecības apjoms ar Krieviju, tā vērtībai sasniedzot 15 miljardus dolāru.
Vēl tirdzniecības apjoms kāpis tādām NATO dalībvalstīm kā Spānija (par 57%), Nīderlande (32%) un Norvēģija (16%).
Pavisam nedaudz sarucis Vācijas tirdzniecības apjoms ar Krieviju, tam krītoties par 3%. Tā apjoms, ņemot vērā pēdējos datus, ir 4,8 miljardi dolāru.
Vislielākais tirdzniecības apjoma kritums fiksēts Kanādai (57%), Zviedrijai (76%) un Lielbritānijai (79%).
Šeit gan jāpiebilst, ka Kanādas tirdzniecības apjoms ar Krieviju jau tā ir relatīvi niecīgs – 59 miljonu dolāru vērtībā, bet Zviedrijas apjoms – 96 miljoni dolāru. No šīm lielākais tirdzniecības apgrozījums bijis Lielbritānijai, kas pašlaik ir 328 miljoni dolāru.
