Krievijas diktators, tiekoties ar Kazahstānas prezidentu Kasimu-Žomartu Tokajevu izteica ideju veidot trīspusēju gāzes savienību, kurā būtu iesaistītas Krievija, Kazahstāna un Uzbekistāna. Šī ideja gan nav radījusi lielu entuziasmu Astanā, vēsta “The Moscow Times”.
“Kazahstāna neatļaus izmantot savu teritoriju Rietumu sankciju apiešanai un izvērtēs šo gāzes projektu, ņemot vērā sankciju radītos riskus,” paziņoja Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko.
Projekts, kurā Kremlis piedāvāja koordinēt rīcību gāzes eksporta jautājumos, ir rūpīgi jāizvērtē, pirms pieņem kādus lēmumus, pauda diplomāts.
Gāzes savienības ideja paredz, ka ar Kazahstānas un Uzbekistānas palīdzību Krievija varētu palielināt gāzes piegādes Ķīnai, pauda Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.
Izbeidzot gāzes piegādes gandrīz visiem Eiropas klientiem un zaudējot 17 miljardus eiro vērtos “Nord Stream” gāzes vadus, “Gazprom” Eiropai pašlaik piegādā vien desmito daļu gāzes no pirmskara apjomiem.
Pašlaik tiek būvēts gāzes vads “Sila Sibiri”, kas ļaus piegādāt Ķīnai līdz 35 miljardiem kubikmetru gāzes. Paredzams, ka gāzes vads sāks darboties 2024. gadā, un tas kompensēs vien piekto daļu no bijušā eksporta uz Eiropas Savienību.
Pēc Novaka vārdiem, Krievija saskata “lielas iespējas” sadarbībā ar Centrālāzijas valstīm, attiecībā uz gāzes piegādēm Ķīnai. Tomēr Kazahstānas varasiestādes vēlas distancēties no Krievijas, kas sāka karu Ukrainā un kļuva par “pasaules rekordistu” sankciju jomā. Septembrī Kazahstāna sāka eksportēt naftu, apejot Krievijas teritoriju. Tāpat valsts meklē alternatīvus urāna piegādes ceļus.
Jau augustā Kazahstānas varasiestādes atteicās pārkāpt sankcijas, tāpēc no vietējā tirgus aizgāja “Sberbank” Kazahstānas filiāle. Novembrī holdings “KAZ Minerals” iesaldēja investīcijas ar Krieviju kopīgā projektā Čukotkā, kur 2028. gadā bija jāsāk darbību kalnu raktuvju kombinātam.
