Raugoties no pašreizējā skatupunkta, "Rail Baltica" dzelzceļa līnija vairs nav tikai ērts pasažieru savienojums ar Rietumeiropu - tā iegūst aizvien lielāku stratēģisku nozīmi kā artērija militāro kravu pārvadāšanai, ja rastos šāda vajadzība, vizītes laikā Polijas galvaspilsētā Varšavā otrdien pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Saeimas priekšsēdētājs : "Rail Baltica" ir arī stratēģiskas nozīmes drošības projekts (4)
Parlamenta spīkers uzsvēra nepieciešamību Baltijas valstīm un Polijai kopīgi attīstīt stratēģiski nozīmīgus infrastruktūras projektus.
Turpinot oficiālo vizīti Polijā, Saeimas priekšsēdētāja vadītā delegācija otrdien tikās ar Polijas Senāta maršalu Tomašu Grodzki, kā arī ar Polijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju Robertu Telusu.
Smiltēna ieskatā, šis ir "tektonisku pārmaiņu laiks, kad līdz galam sabrūk padomju impērija".
"Mums kopā ir jāizmanto šī laikmeta sniegtās iespējas, lai atvērtu jaunu lappusi mūsu reģiona vēsturē un kopā izietu no šīs krīzes spēcīgāki," Polijas kolēģiem pauda politiķis.
Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka poļu karavīri kopīgi ar Latvijas un citu NATO valstu karavīriem paplašinātās kaujas grupas misijā gādā par Baltijas reģiona un Latvijas drošību. Smiltēns pateicās Polijai arī par dalību Baltijas gaisa telpas patrulēšanā, uzsverot, ka Latvijas sabiedrība ļoti augstu vērtē šo Polijas ieguldījumu.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka mūsdienās reģiona valstis ir savstarpēji cieši saistītas un Polijas drošība nav iedomājama bez brīvas Ukrainas un Baltijas valstīm, un otrādi. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem patlaban esot panākt pilnu neatkarību no Krievijas energoresursiem un nodrošināt stabilus gāzes un elektrotīklu savienojumus ar Rietumvalstīm.
Puses pauda gandarījumu par ievērojamo savstarpējas tirdzniecības apjomu, kas šogad pārsniedzis 2,6 miljardus eiro. Tomēr sadarbības potenciāls nebūt neesot izsmelts. Latvija ir droša vieta Polijas investīcijām, pauda Saeimas deputāti, norādot, ka viņi saskata jaunas sadarbības iespējas daudzās nozarēs, tostarp atjaunojamās enerģijas, digitālo tehnoloģiju, pētniecības un inovāciju jomā.
Saeimas priekšsēdētāju oficiālajā vizītē Polijā pavada parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA), viņa biedrs Juris Viļums (AS) un komisijas sekretāre Irma Kalniņa (JV), Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P), kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS).