Arī nākamgad energoresursu tirgū noteikumus diktēs dabasgāzes cena (1)

Viņš skaidro, ka enerģētikas tematika 2022. gadā ir ļoti aktuāla visā pasaulē, un daudzviet nākas saskarties ar energoresursu pieprasījuma pieaugumu, ko ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā, un ir piedzīvota ļoti augsta energoresursu cenu eskalācija.

Tādējādi šis gads enerģētikas nozarē veido būtisku pagriezienu Eiropā, Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai nodrošinātu savas valsts energoneatkarību un energoapgādes drošumu.

Šogad ir pārtraukti darījumi ar Krieviju, tādējādi energoresursu iegāde tiek kompensēta ar darījumiem citās valstīs un reģionos, norāda Čakste.

Ir sperti ievērojami soļi Baltijā, un kā alternatīva intensīvi attīstīta sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) infrastruktūra, piemēram, Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīga Klaipēdas LNG termināļa jaudai, ir neatsverams pastiprinājums energoapgādes pietiekamībai.

"Tomēr mums jārēķinās, ka arī nākamajā gadā energoresursu tirgū noteicošais joprojām būs dabasgāzes cenas un viss ap to notiekošais. Pēc elektroenerģijas cenu pieauguma šajā vasarā, īpaši augustā, oktobrī un novembrī ir vērojams to kritums, kas saistīts ar gāzes cenas pazemināšanos."

"Dabasgāzes krātuvēs ir izveidoti pietiekami uzkrājumi, kā arī siltāki laikapstākļi ļāvuši šo resursu rudens periodā ietaupīt. Decembra vidū jau ir izmaiņas energoresursu cenās, tādēļ vērojams elektroenerģijas cenas pieaugums," norāda Čakste.

Viņš skaidro, ka elektroenerģijas cenu nākamajiem ziemas mēnešiem iespaidos sezonālie faktori, kuru ietekmei vienmēr šajā periodā ir liela nozīme. Ja būs auksta ziema, pieaugs enerģijas patēriņš - gan elektrība, gan gāze, tādējādi būs svarīgi, lai būtu pieejamas ģenerējošās jaudas, kas var šo pieprasījumu apmierināt.

Tāpat arvien nozīmīgāks ietekmējošais faktors mūsu reģionā ir vēja izstrāde, un tai ir strauja ietekme uz elektroenerģijas cenu visiem lietotājiem.

Kā norāda Čakste, Latvijas un Baltijas teritorijā kopumā ir iespējas gan atkrastes, gan sauszemes vēja parkiem, kas ir ļoti labs potenciāls, lai tās konkurētspējīgi varētu ražot. Viņš skaidro, ka tā ir izdevība likt lielāku uzsvaru uz saules un vēja enerģiju, lai pēc iespējas ātrāk samazinātu iztrūkumu Baltijā un aptuveni 40% aizvietotu ar lētu un jaunu ģenerāciju, kas ļautu biržas cenām kristies.

Šo gadu enerģētikas nozarē "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs raksturo ar pavērsieniem jaunu ģenerējošo jaudu attīstībā. 

"Šogad, iespējams, pat pirmo reizi redzam, ka elektroenerģijas taupīšana ir kļuvusi pa īstam būtiska, un gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji meklē veidus, kā samazināt enerģijas patēriņu. Arī "Latvenergo" samazina savu patēriņu apgaismojumā, apkurē, lai ietaupītu. Redzam, ka arī mājsaimniecību lokā pieaugošo cenu dēļ patēriņš samazinās," norāda Čakste.

Viņš pauž, ka elektromobilitātes jomā "Latvenergo" darbojas atbilstoši tirgus situācijai un pieprasījumam, meklējot jaunas un jaunas attīstības izpausmes.

"Latvenergo" ir izlēmusi uzlādes tīklu izveidot, pirms vēl ir izveidojies pilnvērtīgs elektromobilitātes tirgus, tādēļ tiek attīstīti uzlādes pakalpojumi un 2023. gadā plānotas jau 500 uzlādes stacijas.

"Latvenergo" prognozē, ka 2030. gadā, kad daudzi automašīnu ražotāji atteiksies no fosilajiem dzinējiem, kāpums būs diezgan straujš.

"Mēs gatavojamies un līdz šim laikam piedāvāsim uzlādes infrastruktūru, turklāt līdz tam būs izbūvēti vēja un saules parki, tādējādi elektroauto lietotājiem elektroenerģijas cena būs labāka," norāda Čakste.

Viņš arī skaidro, ka vēja un ūdeņraža industrijas tirgus strauji augošā pieprasījuma dēļ attīstās, un tas sekmē inovāciju rašanos.