Sv, 29.01.2023.

"Atsviesti 10 un pat vairāk gadus senā pagātnē" jeb kā Krievija laupījusi savu nākotni

TVNET | FINANCENET
"Atsviesti 10 un pat vairāk gadus senā pagātnē" jeb kā Krievija laupījusi savu nākotni
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 55
Foto: AP/Scanpix

Pagājušajā gadā Krievijas iedzīvotāji saskārās ar nopietnu dzīves līmeņa kritumu. Neraugoties uz diktatora Vladimira Putina apgalvojumiem, ka “Krievijas ekonomikai nekas nespēj kaitēt”, Krievijas iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis krities par vairāk nekā 12,3%. Tāpat jāņem vērā arī ļoti daudzu kategoriju preču pazušana no vietējā tirgus, vēsta “The Moscow Times”.

Inflācija, pārtika un komunālie pakalpojumi

Kara sākumā Pasaules Banka brīdināja, ka Krievijā inflācija gada beigās sasniegs 22%. Realitātē situācija nav tik dramatiska, jo pēc Krievijas Finanšu ministrijas datiem inflācija gada beigās bija 12%. Tomēr jāņem vērā, ka īpaši strauji kāpušas atsevišķu kategoriju preces. It īpaši tas attiecas uz pārtiku – pat Kremlim pakļautie propagandas mediji brīdinājuši iedzīvotājus, ka jaungada svinību galdam, salīdzinot ar gadu iepriekš, būs jāatvēl par 14% lielāka naudas summa.

Krievijas uzņēmumi centušies darīt visu iespējamo, lai saglabātu cenas iepriekšējā līmenī, piemēram, ekonomējuši uz iepakojumu dizainu, tādēļ daudzas preces nu ir bezkrāsainos iepakojumos. Arī krievi sākuši sūdzēties par to, ka maize sver mazāk, nekā norādīts uz iepakojuma. Tāpat “vieglāki” kļuvuši saldumi, piena produkti, makaroni, alus un šokolādes izstrādājumi.

Ņemot vērā inflāciju, uz pārtiku ekonomēt sākuši 24% Krievijas iedzīvotāju. Tāpat pieaugušas komunālo pakalpojumu izmaksas. Iepriekš tarifi tika paaugstināti vienu reizi gadā, bet pērn tas tika darīts divreiz – vasaras sākumā un decembrī. Varasiestādes skaidroja, ka tas nepieciešams “siltumtrašu uzlabošanai”, un tika skaidrots, ka iepriekšējos gados veiktā indeksācija nespēja nosegt inflācijas līmeni.

Ienākumi un darbs

Piecas dienas pirms Putina rīkojuma par kara sākšanu Ukrainā, Putins pieprasīja nodrošināt, lai līdz gada beigām reālais ienākumu līmenis Krievijas iedzīvotājiem pieaugtu par 2,5%. Realitātē – arī oficiālā statistika liecina par reālo ienākumu kritumu. “Rosstat” ziņojumā teikts, ka reālie ienākumi pagājušā gada 3. ceturksnī samazinājušies par 3,4%, bet janvārī-septembrī – par 1,7%.

“Realitātē reālo ienākumu kritums pārsniedz 5%, bet statistiku “uzlabo” ar dāsnām izmaksām mobilizētajiem un viņu ģimenēm,” aģentūra “Reuters” citē “PF Kapital” ekonomistu Jevgeņiju Nadoršinu.

Salīdzinot ar 2013. gadu, Krievijas iedzīvotāju reālie ienākumi ir kritušies par 10%. Tas pat neraugoties uz faktu, ka oficiālā statistika liecina par vēsturiski zemāko bezdarba līmeni – 3,8%. Tas gan skaidrojams ar strukturālām pārmaiņām darba tirgū.

“Demogrāfija un karš Ukrainā mazina dzimumu un vecuma diskrimināciju ātrāk, nekā visi iepriekšējie likumdošanas pūliņi, un tas notiek strādājošo deficīta dēļ. Piemēram, “vīriešu darbos” arvien vairāk sāk strādāt sievietes,” skaidro “SuperJob” vadītājs Aleksejs Zaharovs.

Sadzīve

Karš Ukrainā un sankcijas ir izmainījušas arī Krievijas iedzīvotāju sadzīvi. Sākot ar februāri, Krievijas tirgu pametuši ne tikai elitāri apģērbu zīmoli, bet arī masu patēriņa apģērbu veikalu tīkli – “Zara”, H&M, “Reserved”, “Cropp”, “Puma” un citi. Tāpat Krieviju pametuši arī sadzīves tehnikas ražotāji “Indesit” un “Hotpoint”, riepu ražotājs “Michelin” un simtiem citu uzņēmumu.

Sašūpojies arī elektronikas tirgus. Piemēram, strauji krities pieprasījums pēc viedtālruņiem ne tikai premium klasē, bet arī zemāka cenu segmenta klasē.

Arvien vairāk Krievijas iedzīvotāju sākuši ekonomēt attiecībā uz mēbelēm un tehniku, bet par 59% ir pieaudzis pieprasījums pēc sadzīves tehnikas remonta. Analītiķi prognozēja, ka par dažādu problēmu panaceju kļūs paralēlais imports, taču pagaidām tas darbojas vāji. Arī kompānijas izvairās sadarboties ar Krieviju, baidoties nokļūt sankciju sarakstos.

Nekustamais īpašums

Arī šīs jomas tirgus kara dēļ ir būtiski cietis. Pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem Maskavas iedzīvotāju vidū novembrī samazinājās par 21%, salīdzinot ar 2021. gada novembri. Tiek skaidrots, ka 2021. gada novembrī Krievijas iedzīvotāji aktīvāk vēlējās iegādāties mājokļus, ņemot vērā stabilo ekonomisko situāciju un izdevīgākus kredīta nosacījumus, taču mobilizācija un neskaidrība par nākotni daudzu ieceres mainīja.

It īpaši gada otrajā pusē strauji samazinājās arī būvniecības apjoms vairākos Krievijas reģionos. Tas skaidrojams ar to, ka nozīmīga daļa būvniecībā strādājošo tika mobilizēti un nosūtīti karot uz Ukrainu.

Automašīnas

Krievijā automašīnas pārvēršas no transportlīdzekļiem uz greznības izpausmi. Pēc kara sākuma jaunu automašīnu cenas pieauga par 19%, bet sankciju ietekmē mainījās arī tirgus struktūra. Aptuveni 40% tirgus daļu aizņem “Lada”, 30% - Ķīnas automašīnas. Arī lietotu automašīnu cenas gada laikā pieaugušas par 35%.

Kopumā 2022. gadā Krievijas auto tirgus samazinājies par 60%, kas ir kļuvis par lielāko kritumu šīs jomas vēsturē Krievijā. Tendence ir saistāma arī ar populāru Eiropas un Āzijas kompāniju (“Volkswagen”, “Škoda”, “Toyota”, “Nissan” un “Mitsubishi”) aiziešanu no Krievijas tirgus. Turklāt problēmas rodas arī šo zīmolu automobiļu remontā – trūkst rezerves daļas.

Interesanti, ka Maskavas varasiestādes iegādājās bijušo “Renault” rūpnīcu, kur tagad it kā atsākta leģendāro "Moskvitch" automobiļu ražošana. Tiesa, arī tie izrādījās Ķīnas ražojums.

Izklaide un restorāni

Krievija ir palikusi arī bez pasaules kino. Jaunais “Avatars” un visi iespējamie seriāli no “Nnetflix” tagad krieviem pieejami vien interneta dzīlēs nelegālā veidā. “PlayStation” vairs neļauj Krievijas iedzīvotājiem iegādāties jaunākās spēles – lietotājiem savi profili jāreģistrē no citām valstīm, piemēram, no Turcijas.

No Krievijas aizgājuši tādi zīmoli kā “MacDonald’s”, “Domino’s Pizza”, “Starbucks”, “Papa John’s International”, “Ninja Sushi” un “Hesburger”. Pēc mobilizācijas krities arī pieprasījums pēc restorāniem.

Brīvība

Lai gan Krievija savā propagandā turpina dēvēt sevi par “brīvības citadeli”, realitātē valstī sāka darboties kara laika cenzūra. Tika bloķēti desmitiem neatkarīgu masu informācijas līdzekļu kā “Meduza”, “The Moscow Times”, “Holod”, “Eho Moskvi” un citi. Tika uzsāktas vairāk nekā 300 krimināllietas pret cilvēkiem, kuri iestājušies pret karu.

Tāpat vairāk nekā 5000 administratīvās lietas uzsāktas par akcijām, kas vērstas pret karu Ukrainā. Policijas iecirkņos pabijuši vairāk nekā 20 000 pretakara demonstrāciju dalībnieku.

Tika iznīcinātas senākās tiesībsargājošās organizācijas kā “Par cilvēka tiesībām”, “Memoriāls” un “Maskavas Helsinku grupa”.

Pavasara sesijas laikā Krievijas valsts dome pieņēma virkni represīvu likumu. Starp tiem likums par “viltus ziņām saistībā ar Krievijas armiju” (ja kāds ziņo par Krievijas zaudējumiem Ukrainā, tad draud līdz pat 15 gadiem cietumā), kā arī jaunais likums par ārvalstu aģentiem, kas paredz, ka faktiski ikvienu cilvēku var atzīt par ārvalstu aģentu.

Par iesaistīšanos diversijās un to attaisnošanu var tikt pie mūža ieslodzījuma. Pieci gadi cietumā draud par Georgija lentītes aizskaršanu. Tāds pats sods draud par LGBT propagandu. Bet par Krievijas kartes publiskošanu, kurā nav iekļauti okupētie Ukrainas reģioni, draud aresti un sodi.

Atpakaļ pagātnē

Krievijas ekonomikai kopumā ir izdevies izvairīties no katastrofālām problēmām, jo gada IKP kritums varētu būt ap 2,9%. Paredzams, ka šogad kritums varētu būt no 3,6-6%. Recesija turpināsies arī nākamgad.

Krievija ekonomikas jomā turpinās saskarties ar iedzīvotāju reālo ienākumu kritumu, līdz ar to ekonomikas jomā Krievija tiks atsviesta vismaz 10 gadus senā pagātnē. Citās izpausmēs, kas saistītas ar daudzām citām dzīves jomām – pat 70-80 gadus senā pagātnē.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu