P, 30.01.2023.

Zinātnieki brīdina, ka cilvēka smadzenēm nav paredzēts būt nomodā pēc pusnakts

TVNET
Zinātnieki brīdina, ka cilvēka smadzenēm nav paredzēts būt nomodā pēc pusnakts
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 10
Foto: Unsplash

Nakts vidū pasaule reizēm var šķist tumša, drūma un cilvēkam naidīga vieta. Tumsā rodas negatīvas domas un baisas nojausmas, kuras, caur guļamistabas logu veroties naksnīgajās debesīs, bieži gribas remdēt ar cigaretes, alkohola vai treknas maltītes palīdzību.

Daudzi pierādījumi liecina, ka cilvēka smadzenes naktī funkcionē citādāk nekā dienā. Pēc pusnakts negatīvās emocijas mūsu uzmanību piesaista daudz vairāk nekā pozitīvās. Kaitīgas idejas kļūst iekārojamākas, bet robežas, kuras mēs ievērojam, lai šīs idejas nerealizētu, naktī kļūst vieglāk pārkāpjamas.

Daži pētnieki domā, ka cilvēka diennakts ritms ir saistīts ar šīm izmaiņām domāšanā. Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Frontiers in Network Psychology", viņi sniedz pierādījumus tam, ka smadzeņu funkcijas mainās pēc tumsas iestāšanās.

Hipotēze ir tāda, ka cilvēka ķermenis un prāts seko dabiskajam 24 stundu diennakts ritmam, kas ietekmē mūsu emocijas un uzvedību. Citiem vārdiem sakot, noteiktā diennakts laikā mēs esam ieprogrammēti rīkoties un just citādāk. Piemēram, dienas laikā molekulu un smadzeņu aktivitāte ir noregulēta nomodam, bet naktī – miegam. Evolūcijas kontekstā tas ir saprotams, proti, dienā cilvēks medī vai vāc pārtiku, bet naktī atpūšas un guļ. Aktivitātes naktī reiz cilvēkam tomēr bija bīstamākas nekā tagad nakts plēsēju dēļ.

Kā raksta pētnieki, koncentrēšanās uz negatīvām domām un stimuliem naktī palielinās, jo reiz tas mums palīdzēja izvairīties no briesmām. Tagad, kad lielāko daļu no mums vairs neapdraud plēsēji, šī īpašība ir kļuvusi par problēmu daudziem.

“Miljoniem cilvēku, kuri nakts vidū ir nomodā, smadzenes nefunkcionē tāpat kā dienas laikā – tam ir pietiekami daudz pierādījumu,” teica neiroloģe Elizabete Klērmane.

Šīs hipotēzes autori izmanto divus piemērus, lai ilustrētu savu domu. Pirmais piemērs ir heroīna lietotājs, kurš veiksmīgi spēj savaldīt savu tieksmi pēc narkotikas dienā, bet naktī to nespēj izdarīt.

Otrs piemērs ir augstskolas students, kurš cieš no bezmiega, ko izraisa bezcerības, vientulības un izmisuma sajūta naktīs.

Abi šie scenāriji var beigties ar nāvi. Pašnāvības naktī notiek ļoti bieži.

2020. gada pētījumā tika secināts, ka nomods naktī it pašnāvības riska faktors, iespējams, tāpēc, ka ir izjaukts diennakts ritms.

Pētnieki uzskata, ka šie riska faktori būtu jāpēta dziļāk, lai varētu labāk palīdzēt tiem, kuri cieš no bezmiega.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu