Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir raisījis daudzas pretrunīgas prognozes par abu konfliktā iesaistīto pušu nākotni. Tiesa, gandrīz visi analītiķi ir vienisprātis, ka karš novedīs pie agresorvalsts tautsaimniecības sabrukuma. Stingrākas sankcijas, lielāko Rietumu kompāniju aiziešana no tirgus, papildu izdevumi bruņotajiem spēkiem un virkne jaunu problēmu kopā ar jau esošajām liek pamatoti uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē krīze būs neizbēgama. Tomēr, par spīti pesimistiskajām aplēsēm, gada beigās Krievijas ekonomika ir daudz labākā stāvoklī, nekā tika gaidīts. Piemēram, paredzamais IKP kritums ir aptuveni 3%, dolāra vērtība joprojām ir mazāka par 80 rubļiem, un pat daži ierobežojumi tiek apieti. Ziņu portāla TVNET tiešsaistes žurnāls KLIK centās noskaidrot, vai tiešām austrumu kaimiņam viss ir kārtībā un pietiks naudas karam.

Pirms atbildam uz raksta galvenajiem jautājumiem, nebūs lieki atgādināt, kāda bija Krievija 2022. gada sākumā. Īsumā tā ir elektorālā autokrātija, kur vadošais režīms kontrolē visus varas atzarus, medijus un opozīciju, kur jau astoto gadu Rietumvalstu sankcijas un iekšējie ierobežojumi bremzē ekonomikas attīstību un kur pieaug izolācija no ārējās pasaules. Turklāt tā kļūst arvien mazāk pievilcīga ārvalstu investīcijām, valsts īpatsvars tautsaimniecībā turpina palielināties, bet darbaspēks — samazināties.

Neskatoties uz šīm un daudzām citām problēmām, vēl pērn janvārī pirmo reizi pēc ilga laika parādījās pamats piesardzīgam optimismam. Galvenokārt tas sakņojās cerībās, ka vietējais un pasaules tirgus atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī, tātad arī pieprasījums pēc izejvielām, īpaši energoresursiem.

Tomēr pēc 24. februāra pozitīvs iznākums kļuva neiespējams. Tas, kam Kremļa plānos bija jābeidzas ar Kijivas kapitulāciju nedēļas laikā, ilgst teju gadu un bez būtiskiem panākumiem. Gluži pretēji: Ukrainas bruņotie spēki ar Rietumvalstu atbalstu iznīcinājuši, pēc ANO un Rietumvalstu preses piesardzīgām aplēsēm, ne mazāk kā desmit tūkstošus ienaidnieka karavīru un vairākus tūkstošus bruņumašīnu.

Tiesa, militāra palīdzība nenāca uzreiz. Sākumā ASV, Eiropas Savienība un viņu sabiedrotie centās panākt, lai Maskavai pēc iespējas ātrāk beigtos līdzekļi kara turpināšanai.

Par vienu no pirmajiem soļiem kļuva stingrākas sankcijas pret enerģētikas sektoru. Šāds lēmums nebija nejaušs – energoresursu eksports, tostarp uz Eiropas Savienību, ir Putina režīma galvenais ienākumu avots. Respektīvi, bija plānots, ka šī naudas plūsma samazināsies, pateicoties jaunajiem ierobežojumiem.

Cerības nepiepildījās — naftas un gāzes cenas pieauga, un Krievija, lai arī mazāk to pārdeva, ilgu laiku pelnīja tikpat daudz un dažreiz pat vairāk.

Tomēr šobrīd ir daži iemesli uzskatīt, ka situācija mainās.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X