Pagājušajā gadā Dānijā nav reģistrēts pat viens mēģinājums aplaupīt bankas. Kā skaidro CNN, banku laupīšanām Ziemeļvalstīs nav jēgas, jo tās ir attīstījušas ļoti spēcīgu drošības sistēmu, kā arī – tajās visbiežāk nav fiziskas naudas, ko zagt.
Digitalizācijas sekas: bankas var justies drošībā, taču klientiem jāuzmanās (2)
Banku laupīšanu skaits Dānijā ir pakāpeniski krities kopš 2000. gada, kad tika reģistrēts 221 banku aplaupīšanas gadījums. 2021. gadā Dānijā tika reģistrēts tikai viens banku aplaupīšanas mēģinājums, bet pērn šādu gadījumu nebija vispār, vēstīja “Finance Denmark” dati.
Tiek norādīts, ka Dānijas bankās ir ļoti attīstīta videonovērošana, uzlabota trauksmes sistēma, kā arī ļoti laba sadarbība ar policiju, kas ļāvis pilnībā izslēgt pat mēģinājumus aplaupīt bankas, norāda “Finance Denmark” digitalizācijas direktors Mikaēls Busks-Jepsens.
Vēl viens faktors – banku filiālēs arvien mazāk notiek darījumi ar skaidru naudu.
“No kopumā 800 banku filiālēm Dānijā vien 20 filiālēs joprojām notiek darījumi ar skaidru naudu. Iedzīvotāji skaidras naudas darījumiem galvenokārt izvēlas kādu no 2000 bankomātiem, kas atrodas visā valstī,” skaidro Buks-Jepsens.
Arvien vairāk cilvēku Dānijā norēķinās ar maksājumu kartēm vai lietotnēm, tādējādi samazinot skaidras naudas nozīmi sabiedrībā. Pēdējo sešu gadu laikā skaidras naudas izmaksa no bankomātiem ir samazinājusies par 75%, liecina Dānijas Centrālās bankas dati.
Tiek norādīts, ka Dānijā dzīvo 5,9 miljoni iedzīvotāju, un šī valsts ir viena no pasaules laimīgāko valstu saraksta līderēm, uzrādot labus rezultātus dzīvildzē, IKP uz vienu iedzīvotāju, sociālajā atbalstā un zemā korupcijā.
Banku aplaupīšanas gadījumu skaits samazinās visā pasaulē. Tā, piemēram, ASV bankas 2021. gadā pieredzēja 1724 laupīšanas mēģinājumus. Salīdzinājumam – 2004. gadā notika 7556 banku laupīšanas mēģinājumi.
Šeit gan iezīmējas cita tendence – lai arī bankas var justies drošāk, to nevar teikt klienti, jo pēdējo gadu laikā strauji pieaug kibernoziegumu skaits, ļaundariem cenšoties iegūt banku klientu autorizācijas datus un citu informāciju.
“Vecajos laikos laupītāji devās uz bankām, taču tagad laupītāji meklē iespējas, kā piekļūt banku klientiem,” norāda Busks-Jepsens uzsverot, ka tīmekļa krāpniecība kļūst izplatītāka arī Dānijā.