Viņš pieļauj, ka Gerasimova iecelšana varētu būt saistīta ar vēlmi nostiprināt Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku lomu pret pārmetumiem, kas izskan no tā dēvētajiem "silovikiem", Ramzana Kadirova un Jevgēņija Prigožina, kuri it kā ir Surovikina atbalstītāji.
Vienlaikus komandieru pārbīdes varētu būt saistītas ar Krievija paziņojumiem, ka tā vēlas 2023.gadā jaunus, izšķirošus notikumus.
"Ko gan Gerasimovs jaunu varētu ieviest? Viņš jau īstenībā būtu tas cilvēks, kas jānopeļ par neveiksmēm kara sākumā, jo viņš, visticamāk, atradās pie kara plānošanas, uzdevumu došanas, spēku sagatavošanas, kas ir viņa primārā atbildība. Kā redzams, iecerētais zibenskarš neizdevās, tāpēc nav īsti skaidrs, uz kādiem panākumiem tiek cerēts, viņu nozīmējot," uzsvēra Pudāns.
Nav izslēgts, ka, nozīmējot Gerasimovu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šādi mēģina nevis tieši tikt no viņa vaļā, bet likt pašam sakārtot savas neizdarības un tādējādi ļaujot izgāzties ar pamatojumu no viņa atbrīvoties. "Jau šobrīd tas ir zināms Gerasimova pazeminājums, un, ja viņš paliek Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka amatā, tad tas tikai ir papildus slogs," piebilda Pudāns.
Jau ziņots, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iecēlis Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu par Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka komandieri, trešdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Iepriekšējos trīs mēnešu šo amatu ieņēma Surovikins, kurš turpmāk būs Gerasimova vietnieks.
Gerasimovs kopš 2012. gada Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks. Krievijas bruņoto spēku stratēģijas tā sauktās "Gerasimova doktrīnas" galvenais autors.