Ziņas par Zviedrijā atklātajām reto metālu atradnēm pagājušās nedēļas nogalē izraisīja plašu uzmanību. Ņemot vērā, ka Eiropa pati neiegūst un neražo neko saistībā ar retajiem metāliem, rodas jautājums – vai atradums Zviedrijā “mainīs spēles noteikumus” par labu visai Eiropas Savienībai?
Pagājušajā ceturtdienā Zviedrijas valstij piederošais uzņēmums LKAB paziņoja, ka Kirunā, Zviedrijas ziemeļos, ir atrastas jaunas reto metālu atradnes – tur varētu būt ap miljons tonnu reto metālu.
Kā vēsta “Deutsche Welle”, retzemju metāli jeb retzemju elementu oksīdi ir 17 smago metālu apvienojums, kam ir ļoti plašs lietojums komerciālajā un industriālajā nozarē. Tos uzskata par īpaši svarīgiem elementiem pārejai uz “zaļo enerģiju”, jo tie ir nepieciešami vēja turbīnu un elektroautomobiļu ražošanā.
Pašlaik Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no reto metālu importa. LKAB vadītājs Jans Mostrēms sacīja, ka atradums ir “ļoti labas ziņas Eiropai un klimatam, jo tas var palīdzēt ievērojami stiprināt pāreju uz zaļo enerģiju”.
Eksperti norāda, ka jaunatrastās metālu ieguves vietas vēl ir nepieciešams pārbaudīt, un, ja to apjoms tik tiešām būs miljons tonnu, tad šī kļūs par vienu no vislielākajām metālu ieguves vietām visā Eiropā.
Ne gluži. Pēra Geijera vārdā nosauktā atradne atrodas Zviedrijas ziemeļos, aiz arktiskā loka, kas jau vairākas desmitgades ir zināma kā bagāta ar dažādu retu minerālu atradnēm. LKAB jau pašlaik pārvalda lielāko dzelzs rūdu raktuvi Eiropā, un par šī uzņēmuma aktivitātēm jaunu metālu atradņu atklāšanā tiek plaši runāts visā Zviedrijā.
Neraugoties uz nosaukumu, “retzemju metāli” ir sastopami visai bieži, tomēr to iegūšana ir ārkārtīgi sarežģīta un dārga. Šis process var būt arī ļoti kaitīgs apkārtējai videi.
Pašlaik zināms, ka vislielākās retzemju metālu rezerves ir Ķīnai, kam seko Vjetnama, Brazīlija un Krievija. Ķīna ir pārliecinoši lielākā reto metālu ieguvēja un pārstrādātāja – tā saražo ap 60% no visas pasaules reto metālu krājumiem, kam seko ASV (16%), Mjanma (9%) un Austrālija (8%).
Eiropā ir stingri regulējumi attiecībā uz dažādu jēlmateriālu ieguvi un ražošanu, un pašlaik Eiropā netiek iegūti retzemju metāli. Tā rezultātā Eiropas Savienība ir ļoti atkarīga no Ķīnas un citām valstīm šo materiālu importā.
Tā ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu politisku problēmu, ņemot vērā, ka Eiropas Savienība vēlas mazināt atkarību gan no Krievijas, gan no Ķīnas, un tajā pašā laikā pāriet uz videi draudzīgākām tehnoloģijām. 340 miljardus eiro vērtais Inflācijas samazināšanas kurss ASV, kurā atvēlēti dāsni līdzekļi zaļajām subsīdijām, izdara spiedienu arī uz Eiropu.
“Paziņojumos par to, ka ir atklātas jaunas metālu atradnes, ir svarīgi ņemt vērā datus. Ja skatāmies pagātnē, ir bijuši paziņojumi par atklājumiem Grenlandē, Ziemeļkorejā, Afganistānā, Turcijā, okeāna dzelmē, uz Mēness… Visas šīs atradnes potenciāli ir bijušas vai nu “lielas”, vai “lielākās”, tomēr ir vajadzīgi dati, lai to tik tiešām varētu apstiprināt,” sacīja Delavēras universitātes ģeogrāfijas profesore Jūlija Klaingera.
Globālās Retzemju metālu nozares asociācijas ģenerālsekretārs Nabels Mančeri norāda, ka vēl ir daudz darba, lai saprastu, cik augstvērtīgas ir jaunatklātās metālu atradnes.
“No ekonomiskā skatpunkta tās pagaidām vēl nevar saukt par “rezervēm”. Ir nepieciešams veikt vēl daudz darba – veikt urbumus, testus, jāiegūst informācija – bez tās mēs nevaram pateikt, cik kvalitatīvs ir šis atradums,” norāda Mančeri.
Klaingere bilst, ka atradums potenciāli varētu būt alternatīvs avots Eiropas retzemju metālu vajadzībām, taču ir jāpaiet 10 līdz 15 gadiem, lai attīstītu pilnvērtīgu metālu ieguves vietu – tas ir, ņemot vērā pašas kompānijas aplēses.
“Te jārunā ne tikai par dažādām atļaujām, bet arī par būvniecību un inženieru darbu, kas nepieciešams jaunas raktuves atvēršanai,” teica Klaingere.
Lai LKAB varētu darboties pie jaunatklājuma, būs nepieciešams mainīt veidu, kā Eiropas Savienība raugās uz šādu materiālu iegūšanu, jo pašlaik Eiropa “ilgstoši derīgo izrakteņu ieguvi ir noteikusi kā kaut ko tādu, ko nevēlamies redzēt mūsu pagalmā”, ironizē Mančeri.
LKAB vadītājs Mostrēms saka, ka viņš cer uz atļauju iegūšanu, kas ļaus sākt nepieciešamos darbus jauno metālu ieguvei, un, iespējams, pēc iespējas ātrāk tos nogādāt tirgū.
“Ja mēs tiešām vēlamies paātrināt pāreju uz zaļo enerģiju, mums ir jāatrod veidi, kā paātrināt šo procesu arī likumu jomā,” teica Mostrēms.
Eiropas Komisija jau pašlaik strādā pie tā, lai samazinātu barjeras to materiālu ieguvei un ražošanai, kas ir kritiski nepieciešami pārejai uz zaļo enerģiju.
Mančeri piebilst, ka izveidot infrastruktūru ir tikai puse no darba. “Tad, kad būs izveidota funkcionāla raktuve, būs nepieciešams izveidot arī apstrādes industriju,” norādīja Mančeri, atgādinot, ka metālu apstrādes process ir ļoti sarežģīts.
Eksperti norāda, ka tas ir kritisks jautājums, jo retie metāli tiek izmantoti daudzās nozarēs, kuras rada lielu apkārtējās vides piesārņojumu.
“Lai gan arvien vairāk tiek runāts par reto metālu nepieciešamību atjaunīgās enerģijas radīšanā, tas ir svarīgs punkts arī degvielas pārstrādē, kā arī militārajā industrijā,” pauda Klaingere.
“Pašlaik Eiropas Savienībā nav regulējuma, kas regulētu un aizsargātu Eiropas Savienībā iegūtos retzemju metālus un neļautu tos izmantot citos sektoros, kas rada lielāku piesārņojumu. Tiesa gan, LKAB un citām kompānijām nav pieprasīts pārdot metālus atjaunīgās enerģijas sektoram,” pauž eksperte.
Viņa piebilst, ka reto metālu izmantošana ir jāregulē ne tikai LKAB, bet arī Eiropas Savienībai – lai būtu pilnībā nodrošināts, ka metāli nonāk tajās nozarēs, kas rūpēsies par Eiropas nākotni un apkārtējo vidi.
