AST regulatīvā rēķina atlikuma samazinājums tiek īstenots, izmantojot pārslodzes ieņēmumus. Balstoties uz AST sniegtajām finanšu prognozēm, šis mehānisms, kas neprasa papildu tiesību aktu izmaiņas, ļautu samazināt tarifu projektā ietvertās izmaksas par 21 miljonu eiro gadā (kopā 53 miljoniem eiro 2,5 gadu regulatīvā periodā).
KEM arī norāda ka AST ir dabīgi izveidojies monopols, un tā savu darbību veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Tāpat AST nedarbojas citos tirgos Latvijā vai citur Eiropas Savienībā (ES), tādēļ ir uzskatāms, ka atbalsta sniegšana AST neradītu konkurences izkropļojumus un līdz ar to nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts.
Tāpat valdībā atbalstīts rīkojuma projekts "Par AST un "Sadales tīkls" sistēmas pakalpojuma tarifu projektu pārskatīšanu".
Tas uzdod Ekonomikas ministrijai (EM) kā AS "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājai sadarbībā ar KEM nodrošināt, ka "Latvenergo" kā "Sadales tīkla" kapitāla daļu turētāja nodrošina, ka tā sagatavo tarifu projektu ar regulatīvo periodu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 31.decembrim.
Savukārt Finanšu ministrijai (FM) kā AST valsts kapitāla daļu turētājai sadarbībā ar KEM uzdots nodrošināt, ka AST sagatavo grozījumus tarifu projektā, regulatīvo periodu nosakot no 2023.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim. Tāpat FM jānodrošina, ka AST tarifu projekta aprēķinos iekļauj pārslodzes maksas ieņēmumus, tai skaitā plānotos ieņēmumus, izvērtē jaudas rezerves palīgpakalpojuma nosacījumus, lai, nemazinot elektroenerģijas sistēmas drošumu, pēc iespējas samazinātu pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas.