Nesen veiktā pētījumā secināts, ka gandrīz gadu pēc paziņojumiem par Krievijas tirgus pamešanu nozīmīga daļa lielo kompāniju savus solījumus nav pildījušas. Tā vietā tiek izdomāti dažādi attaisnojumi, piemēram, grāmatvedības uzskaitē tiek norakstīti kompānijas aktīvi, lai tos varētu atkal izmantot brīdī, kad ģeopolitiskā situācija uzlabosies.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24. februārī lielas Rietumvalstu kompānijas paziņoja par plāniem izbeigt savu darbību Krievijā. Tomēr nesen Sanktgallenes universitātes Šveicē veikts pētījums liecina, ka līdz pērnā gada beigām reti kurš uzņēmums tik tiešām izpildīja savus solījumus, vēsta CNBC.
Janvāra sākumā publiskotajā ziņojumā teikts, ka pētījumā izskatītas 1404 Eiropas Savienībā un G7 valstīs reģistrētu kompāniju 2405 meitasuzņēmumi, kuri strādāja Krievijā kara sākumā. 2022. gada novembrī mazāk nekā 9% šo kompāniju pārdeva vismaz vienu Krievijā reģistrēto meitasuzņēmumu. Pētnieki secinājuši, ka 2022. gada ceturtajā ceturksnī šie rādītāji faktiski nav mainījušies.
Profesori Saimons Everets un Nikolo Pizani raksta, ka pētījumu dati liecina par to, ka Krievijas tirgu pametušas lielākoties tās kompānijas, kurām bijusi neliela peļņa, kā arī lieli izdevumi par darbiniekiem.
Everets un Pizani atzinuši, ka Krieviju pametušas vairāk kompānijas no ASV nekā no Eiropas Savienības un Japānas. Ņemot vērā pētījumu, pagājušā gada beigās tika pārdoti mazāk nekā 18% ASV meitaskompāniju aktīvi, 15% japāņu kompāniju aktīvi un tikai 8,3% Eiropas Savienības uzņēmumu aktīvi.
No Krievijā palikušajiem Eiropas un G7 valstu uzņēmumiem 19,5% piederējuši vāciešiem, 12,4% - amerikāņiem un 7% - japāņiem.
"Šis pētījums apšauba Rietumvalstu kompāniju gatavību distancēties no ekonomikas, kuru Rietumvalstu valdības uzskata par ģeopolitisko pretinieku. Pētījums reāli pierāda to, ka nacionālās drošības jautājumi un ģeopolitika vājina globalizāciju," norāda pētnieki.
20. janvārī publiskotajā ziņojumā bankas "Barclays" analītiķi uzsvēra, ka tieši Eiropas kompānijas nevēlas pamest Krievijas tirgu.
Tiek norādīts: lai arī lielākā daļa uzņēmumu publiski solīja pamest Krieviju, ņemot vērā politisko spiedienu un sankciju draudus, realitātē to izdarījusi mazākā daļa kompāniju. Uzņēmumi skaidrojuši, ka Krievijas tirgus nav pamests, jo "ar aiziešanu saistāmas daudzas problēmas".
"Nav īsti skaidrs, cik tieši maksā Eiropas kompāniju aktīvi. Līdz ar to kompāniju potenciālo pircēju skaits ir neliels. Vēl īsāks saraksts ir ar tiem potenciālajiem pircējiem, pret kuriem nav noteiktas sankcijas. Ir bijuši piedāvājumi nacionalizēt to ārvalstu uzņēmumu aktīvus, kuri grasās pamest Krieviju," norādījuši "Barclays" analītiķi.
Banka pieļāva, ka, ņemot vērā kara raksturu un to, ka pašlaik nav indikāciju par drīzām kara beigām, nepieciešams mazināt plaisu starp solījumiem un realitāti, kas piespiež uzņēmumus pieņemt sāpīgus lēmumus.
Analītiķi piebilst, ka uzņēmumi, kuri apturējuši reklāmas un mārketinga aktivitātes, kā arī samazinājuši produktu piedāvājumu, vēlas saglabāt darbību Krievijā. Šie uzņēmumi gan saskarsies ar daudz lielāku spiedienu un to, ka pret Krieviju tiks noteiktas arvien jaunas sankcijas. Šo kompāniju vidū, kas solījušas pamest Krieviju, bet to nedara, ir "Henkel", "Philip Morris International", "JDE Peet's", CCH un "Carlsberg".
"Henkel" ne reizi vien paziņojusi par plāniem aiziet no Krievijas. Tā investoriem skaidroja, kādas sekas varētu būt šādai rīcībai, jo aptuveni pieci procenti no pārdošanas rezultātiem un desmit procenti peļņas ir attiecināmi uz Krievijas tirgu. "Barclays" pieļauj, ka "Henkel" sašaurinās darbību Krievijā, neveicot jaunas investīcijas.
No 29 kompānijām, kas ražo patēriņa preces, un kuras apkalpo "Barclays", 15 solīja pamest Krieviju. Pēc bankas analītiķu datiem, zināms vien par sešiem gadījumiem, kad tas tik tiešām noticis.
"Henkel", CCH, "Carlsberg", "JDE Peet's" un PMI nav atbildējušas uz mediju komentāru pieprasījumiem.
Tiek norādīts, ka vairākas no lielākajām pasaules kompānijām paziņojušas par saviem plāniem norakstīt savus Krievijas aktīvus, bet ne tos pārdot. Līdz ar to šie uzņēmumi Krieviju pamet no grāmatvedības aktīvu viedokļa.
"Daudzi domā, ka ja kaut ko noraksta, tad tā vairs nav. Norakstīšana vienkārši nozīmē, ka īpašnieks aktīvam ir piešķīris daudz zemāku vai nulles vērtību. Tā ir vērtspapīra vērtība, kuru var mainīt jebkurā brīdī pēc īpašnieka vēlmes," skaidroja uzņēmējdarbības konsultants Londonā Marks Diksons.
"Ja uzņēmums velk laiku garumā un nepamet Krieviju, tad mainoties ģeopolitiskajai situācijai, kompānijas vadība var atjaunot savus aktīvus Krievijā," sacīja Diksons.