No Krievijā palikušajiem Eiropas un G7 valstu uzņēmumiem 19,5% piederējuši vāciešiem, 12,4% - amerikāņiem un 7% - japāņiem.
"Šis pētījums apšauba Rietumvalstu kompāniju gatavību distancēties no ekonomikas, kuru Rietumvalstu valdības uzskata par ģeopolitisko pretinieku. Pētījums reāli pierāda to, ka nacionālās drošības jautājumi un ģeopolitika vājina globalizāciju," norāda pētnieki.
Spiediens aug
20. janvārī publiskotajā ziņojumā bankas "Barclays" analītiķi uzsvēra, ka tieši Eiropas kompānijas nevēlas pamest Krievijas tirgu.
Tiek norādīts: lai arī lielākā daļa uzņēmumu publiski solīja pamest Krieviju, ņemot vērā politisko spiedienu un sankciju draudus, realitātē to izdarījusi mazākā daļa kompāniju. Uzņēmumi skaidrojuši, ka Krievijas tirgus nav pamests, jo "ar aiziešanu saistāmas daudzas problēmas".
"Nav īsti skaidrs, cik tieši maksā Eiropas kompāniju aktīvi. Līdz ar to kompāniju potenciālo pircēju skaits ir neliels. Vēl īsāks saraksts ir ar tiem potenciālajiem pircējiem, pret kuriem nav noteiktas sankcijas. Ir bijuši piedāvājumi nacionalizēt to ārvalstu uzņēmumu aktīvus, kuri grasās pamest Krieviju," norādījuši "Barclays" analītiķi.
Banka pieļāva, ka, ņemot vērā kara raksturu un to, ka pašlaik nav indikāciju par drīzām kara beigām, nepieciešams mazināt plaisu starp solījumiem un realitāti, kas piespiež uzņēmumus pieņemt sāpīgus lēmumus.
Analītiķi piebilst, ka uzņēmumi, kuri apturējuši reklāmas un mārketinga aktivitātes, kā arī samazinājuši produktu piedāvājumu, vēlas saglabāt darbību Krievijā. Šie uzņēmumi gan saskarsies ar daudz lielāku spiedienu un to, ka pret Krieviju tiks noteiktas arvien jaunas sankcijas. Šo kompāniju vidū, kas solījušas pamest Krieviju, bet to nedara, ir "Henkel", "Philip Morris International", "JDE Peet's", CCH un "Carlsberg".