Upsalas pētnieki detalizēti apskata dažādas ANO IPCC prognozes par fosilā kurināmā pieejamību, lietošanu un to radītajām emisijām. Taču paši Upsalas pētnieki nav teikuši, ka visu naftas krājumu sadedzināšana nemainītu vidējo globālo temperatūru; viņi to arī neraksta savā 2010. gada publikācijā, kurā apraksta 2003. gadā minētos rezultātus.
Pētījumus par visas naftas sadedzināšanu Re:Check zinātniskās literatūras rīkā Google Scholar neatrada. Taču pētnieki žurnālā Nature Climate Change raksta, ka visu pasaules fosilā kurināmā rezervju sadedzināšana saražotu aptuveni piecus triljonus tonnu oglekļa, kas galvenokārt būtu CO2 formā. Pēc viņu simulācijām, tas palielinātu globālo vidējo temperatūru par 6,4–9,5 Celsija grādiem. Savukārt Arktikā vidējā temperatūra palielinātos par 14,7–19,5°C.
Citi pētnieki apskata, kā fosilā kurināmā rezervju sadedzināšana ietekmētu jūras līmeni. Viņu simulācijas parāda, ka, ja iepriekšminētie pieci triljoni tiktu izlietoti nākamās tūkstošgades laikā, jūras līmenis paceltos par vairāk nekā desmit metriem. Jau NASA paredzētā jūras līmeņa pacelšanās par 7,6–22,8 centimetriem šā gadsimta laikā apdraud krastu teritorijas, piemēram, pilsētas un aramzemi.
Vai atjaunīgā enerģija ir videi kaitīgāka?
Kiršteins piemin Bila Geitsa grāmatu “Klimats. Kā novērst katastrofu” un vedina domāt, ka atjaunīgo resursu tehnoloģiju ražošana ir videi nedraudzīgāka nekā fosilā kurināmā ieguve un izmantošana:
“Ir tāda ļoti laba grāmata, ko vajadzētu varbūt ārlietu ministram paskatīties, varbūt paskatīties mūsu premjeram, ko sauc “Bils Geitss – Klimats. Kā novērst katastrofu?”. Un tur ir interesanti dati, ka nav nekas tik netīrs kā betona ražošana, kā tērauda ražošana, raktuves, milzīgi Dienvidkorejā ražoti pašizgāzēji simtstonnīgi, kurus, lai ražotu, jāpatērē milzīgs daudzums fosilās enerģijas, milzīgs daudzums saldūdens un tā tālāk.”