Eiropas Savienība (ES) jau 5. decembrī atteicās no Krievijas jēlnaftas piegādēm. Svētdien, 5. februārī ES atteicās arī no Krievijas naftas produktu, piemēram, dīzeļdegvielas importa. Tas Eiropai varētu būt sāpīgāk nekā jēlnaftas piegāžu aizliegums. Tikmēr Ķīna un Indija šo situāciju var izmantot, lai iekarotu lielāku lomu degvielas piegāžu jomā.
ES pievienojusies ASV un Lielbritānijai, aizliedzot Krievijas dīzeļdegvielas un citu naftas produktu importu. Tas paredzēts, lai samazinātu un izbeigtu atkarību no Krievijas enerģētikas jomā.
Naftas produktu aizliegums stājies spēkā kopā ar cenu griestiem Krievijas degvielai, kas paredzēts, lai mazinātu agresorvalsts ieņēmumus. Tāpat cenu griesti paredzēti, lai globālās dīzeļdegvielas cenas nepieredzētu nekontrolējamu kāpumu.
Naftas produktu embargo noteikts divus mēnešus pēc līdzīga lieguma pret Krievijas jēlnaftu, ko Eiropa saņem pa jūru. Abi šie pasākumi tika izziņoti vēl pagājušā gada jūnijā, kad ES ieviesa sesto sankciju paketi pret Krieviju, kura turpina savu neizprovocēto un brutālo karu Ukrainā.
5. decembrī jēlnaftas embargo Eiropā tika ieviests bez lielām problēmām, taču attiecībā uz dīzeļdegvielu, kas plaši tiek izmantota gan rūpniecības, gan privātai lietošanai, ir radusies zināma neskaidrība. Turklāt Eiropā ir vēsturiski zemi dīzeļdegvielas krājumi.
“Jēlnaftas embargo nebija pārāk būtisks. Problēmas varētu būt ar dīzeļdegvielu un benzīnu. Jēlnaftas jomā tirgū ir iespējama izvēle, un tāda potenciāli ir iespējama arī gatavo naftas produktu jomā,” sacīja PGE enerģētikas konsultanti Jūdžins Lindels un Džošua Folds.
Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi ES valstīm izdosies atrast degvielas alternatīvos piegādātājus un cik efektīvi Maskavai izdosies pašai atrast jaunus noieta tirgus. Ja gan ES, gan Maskava ātri atradīs alternatīvus loģistikas ceļus, tad ietekme uz dīzeļdegvielas cenām būs īslaicīga un nebūs pārāk nozīmīga.
Ja gadījumā nepiepildās kāds no punktiem, tad tas var nozīmēt lielus iztrūkumus dīzeļdegvielas piegāžu jomā, un attiecīgi – problēmas no dīzeļdegvielas atkarīgajos sektoros kā transporta un lauksaimniecības jomās, kur varētu palielināties izmaksas. Attiecīgi – tas varētu būt sāpīgs trieciens centienos apkarot inflāciju.
Iespējamās problēmas jau pašlaik ir cēlušas dīzeļdegvielas cenas, kas jau tā pēdējā pusotra gada laikā bijušas augstā līmenī. Lai arī pēdējo mēnešu laikā situācija uzlabojās un dīzeļdegvielas cenas kritās, dīzeļdegvielas krājumi joprojām ir nekomfortabli zemā līmenī.
Šī degvielas veida cenas var kāpt arī turpmāk, ņemot vērā pārvadāšanas izmaksu pieaugumu, jo dīzeļdegviela nu jāpiegādā no tālākiem reģioniem, piemēram, no ASV.
“Tirgus ir ļoti jutīgs, un pastāv daudz stresa. Pasaulei jāredz, vai Krievija spēs pārvirzīt savas dīzeļdegvielas plūsmas uz citiem reģioniem. Tiklīdz tirgū radīsies lielāka skaidrība, tad arī cenas varēs stabilizēties,” norādījuši PGE eksperti.
ES bija atkarīga no Krievijas dīzeļdegvielas, jo Eiropa importēja vairāk nekā pusi sev nepieciešamās dīzeļdegvielas no Krievijas. Pēc pērnā gada 24. februāra, kad Krievija sāka karu Ukrainā, dīzeļdegvielas piegādes strauji sāka samazināties. Ņemot vērā gaidāmo liegumu, Eiropas valstis īsi pirms tā stāšanās spēkā iepirka dīzeļdegvielu pat lielākos apjomos, nekā tas bija pirms kara.
“Tā bija pēdējā iespēja iegādāties dīzeļdegvielu no tuvākā pieejamā lielā piegādātāja, saglabājot zemas cenas, kas tuvākajā nākotnē noteikti celsies,” sacīja datu analītikas kompānijas “Kpler” analītiķis Kevins Raits.
ES pašlaik ir jāatrod iespējas, no kurienes importēt aptuveni 600 000 barelus dīzeļdegvielas diennaktī. Lai šo iztrūkumu aizpildītu,
ES cer palielināt piegādes no Tuvajiem Austrumiem, Āzijas un ASV.
Ņemot vērā, ka ES pašas naftas pārstrādes kapacitāte ir visai zema, piegādes no citiem reģioniem ir vitāli svarīgas.
Šī Eiropas atkarība, visticamāk, palielinās naftas pārstrādes rūpnīcu kapacitāti gan Kuveitā, gan Saūda Arābijā. Piemēram, Vācija parakstījusi vienošanos ar Apvienoto Arābu Emirātu kompāniju, kas nodrošinās papildu 250 000 tonnu dīzeļdegvielas piegādes mēnesī. Bloks var gūt labumu arī no tā saucamās “mazgāšanas”, kur Krievijas dīzeļdegviela var tikt sajaukta ar citiem naftas produktiem, ko reeksportē citas valstis, piemēram, Turcija.
Pēdējā gada laikā abas Āzijas lielvalstis ir kļuvušas par lielāko Krievijas jēlnaftas pircēju, un tas var kļūt par svarīgāko aspektu ES dīzeļdegvielas krājumu jautājumā. Indija ir ievērojami palielinājusi dīzeļdegvielas piegādes Eiropai, jo indiešu naftas pārstrādes rūpnīcas pelna, iepērkot ļoti lēto Krievijas jēlnaftu un pārdodot dīzeļdegvielu par krietni augstāku cenu.
Indija tradicionāli nav bijis svarīgs dīzeļdegvielas piegādātājs ES, taču pašlaik situācija ir mainījusies. Tāpat arī Ķīna ir gatava palielināt savas dīzeļdegvielas piegādes Eiropai.
“Ķīnas politikas maiņa ir ļoti svarīgs aspekts, jo tieši šī valsts parasti izceļas ar būtisku naftas produktu pārpalikumu,” pauž “Wood Mackenzie” izpētes direktors Marks Viljamss.
Krievija ir spējusi novirzīt savu jēlnaftas plūsmu no Eiropas uz Āziju. Tiesa gan, Maskava pārdod jēlnaftu Āzijas valstīm ar ļoti lielām atlaidēm, kas Maskavai nereti nav izdevīgi. Tomēr novirzīt savus dīzeļdegvielas krājumus varētu būt ļoti izaicinoši.
Eksperti norāda, ka Krievijas dīzeļdegviela, kas iepriekš pārdota Eiropai, varētu tikt novirzīta uz Turciju, kā arī valstīm Latīņamerikā un Āfrikā.
“Krievija jau pašlaik pārdod gan jēlnaftu, gan naftas produktus ar milzīgām atlaidēm valstīm, kam, iespējams, tā nemaz nav nepieciešama,” teica Lindels.
Liela daļa Krievijas dīzeļdegvielas nonāk Turcijā, kur tai tiek piešķirts jauns zīmols, un tālāk šī degviela tiek reeksportēta uz Eiropu kā “Turcijas dīzelis”. Tieši tāpēc Turcija spējusi ievērojami kāpināt dīzeļdegvielas piegādes Eiropai.
“Ir valstis, kas vēlas gūt labumu sev, izmantojot zemās importa cenas un augstākas eksporta cenas. Tieši tāpēc Krievijas naftas produktu eksports šogad pilnībā neapstāsies,” sacīja Lindels. Tomēr pastāv iespēja, ka Krievija nespēs pārvirzīt pilnībā visus naftas produktu krājumus un tai būs jāsamazina naftas ieguve.
ES un G7 valstis vienojās noteikt cenu griestus 100 dolāru (91 eiro) apmērā par vienu barelu Krievijas dīzeļdegvielas un 45 dolāru griestus citiem naftas produktiem.
Tas nozīmē, ka Krievijas dīzelis un naftas produkti var tikt pārdoti trešajām valstīm, novēršot lielu cenu kāpumu. Mehānisms paredz, ka dīzeļdegvielu var pārvadāt ES reģistrētās kompānijās, kā arī kravas var apdrošināt ES reģistrētos apdrošināšanas uzņēmumos. Ja trešās valstis dīzeļdegvielu vai citus produktus iepirks par augstākām cenām, tad ES pārvadāšanas un apdrošināšanas kompānijas nedrīkstēs apkalpot šīs kravas.
Eksperti norāda, ka cenu griestiem būs maza nozīme Krievijas naftas pārstrādes nozarei un eksportam. Tiesa gan, ilgtermiņā lielāku negatīvo efektu Krievijai var radīt tieši cenu griesti, jo Krievija būs spiesta pārdot gan jēlnaftu, gan naftas produktus par zemāku cenu, nekā ir tās tirgus vērtība. Tieši tāpēc no jēlnaftas cenu griestiem Krievija jau ir zaudējusi vairākus miljardus dolāru.