Milzu piramīdas, noslēpumaini tempļi, apbrīnojami kuģi – tie ir daži no lielākajiem inženieru sasniegumiem vēsturē. Desmit sēriju stāstā “Senā inženierija” tiks izpētītas un izrādītas celtnes un izgudrojumi, kas ne tikai bija satriecoši tad, kad tos uzcēla, bet arī iedvesmo mūsdienu arhitektus. Šajā rakstā runāsim par brīnumiem, kas mūsdienās šķiet absolūti normāli, tomēr to saknes meklējamas pirms tūkstošiem gadu.
Rats un ceļi ir bijuši nešķirami jau tūkstošiem gadu
Senāko riteņa ratu daļas ir atrastas Slovēnijā, netālu no mūsdienu Ļubļanas. Oglekļa izotopu vecuma noteikšana vēsta, ka atradums ir aptuveni 5000 gadu sens – šāds rats tika iztēsts no oša, un tā asis veidotas no ozola. Karietes un rati varbūt padarīja pārvietošanos un transportēšanu vieglāku un ekonomiskāku, taču lielu attālumu pievarēšanai bija nepieciešami arī ceļi. Šajā ziņā pionieri bija senie romieši. Viņi uzcēla un uzturēja vairāk nekā 70 tūkstošus kilometru plašu ceļu tīklu, kas savienoja Eiropu, Tuvos austrumus un Āfrikas ziemeļus. Ceļu tīkls, ko romieši uzcēla, pārdzīvoja viņu impērijas laikus, un arī mūsdienās būtiskākie tirdzniecības ceļi turpina izmantot tos pašus maršrutus.
Māju nevar uzcelt bez sienām
Mūri rada drošību, veido privātu telpu un neļauj ienākt aukstumam, vējam un ienaidniekiem. Pirmās sienas, kas tika celtas aizsardzībai, ir apmēram tikpat senas, kā pati cilvēce. Pat senās pilsētas, kas tapa pirms 12 tūkstošiem gadu, bija mūru ieskautas. Arī to izmēru ziņā romieši bija pirmrindnieki – impēriju no barbariem britu salās nodalīja 120 kilometru garais Adriāna valnis. Savukārt bija kāda cita siena, kas ievērojami pārspēja romiešu celto un tika uzbūvēta pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu – Lielais Ķīnas mūris. Ar miljoniem strādnieku palīdzību tas tika uzbūvēts vairākos reģionos un stiepās cauri tuksnešiem, upēm un kalniem. Tā precīzais garums joprojām nav noteikts, un vēl šodien tiek atrasti jauni mūra fragmenti. Lai arī šīs celtnes radītas pirms mūsu ēras, un tās pamatā sastāvēja no sapresētas augsnes, daļa no mūra, ko cēla Mingu dinastija, tika veidota no akmeņiem un māla, kaļķa un lipīgiem rīsiem mūrjavas vietā. Šīs ir tās mūra daļas, kas redzamas joprojām, un kalpo kā piemineklis tā laika inženieru talantam.
Kurš valda pār ūdenī, valda pār pasauli
Vidusmēra cilvēks bez ūdens spētu iztikt trīs dienas, un mūsdienu lielās pilsētas izmanto neiedomājamu ūdens apjomu. Ņujorkā vien ik dienu tiek iztērēti 3,7 miljardi litru ūdens. Šķiet, nevienu vairs nepārsteigs, ka vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku pasaulē nav brīva pieeja pietiekamam saldūdens apmēram. Pirms tūkstošiem gadu lielākais izaicinājums bija nevis atrast dzeramo ūdeni, bet pārvietot to. Pirmās pilsētu ūdensapgādes sistēmas 7. gadsimtā pirms mūsu ēras radīja senie grieķi, bet lielākie meistari ūdensapgādē izrādījās romieši – viņi 500 gadu laikā uzcēla 11 dažādus akveduktus, kas ļāva ūdeni pārvest vairāk nekā 100 kilometru attālumā. Viens no šādiem akveduktiem – Aqua Virgo, kas celts 19. gadā pirms mūsu ēras – joprojām ir darba kārtībā, un piegādā ūdeni slavenajai Tervi strūklakai Romā.
“Senā inženierija” atklāj Akmens laikmeta noslēpumus, ieskatās ciešāk Tadžmahāla un piramīdu noslēpumos, kā arī piedāvā apskatīt planētas lielākos kuģus. Raidījums salīdzina unikālas konstrukcijas ar objektiem, kas mūsdienās mums ir neatņemami, kā arī izceļ senus brīnumus, kas nu ir kļuvuši par būtisku mūsu dzīves sastāvdaļu. “Senā inženierija” – otrdienās plkst. 21.55 kanālā Viasat History.
Seko mums arī Facebook