Krievija neizturēs ilgstošu pretstāvi Ukrainai un Rietumiem, brīdina bijušais ministrs (19)

Viņš uzsvēris, ka “pašreizējie resursi” gan militārā, gan ekonomiskā jomā “absolūti nav Krievijas labā”. Lai arī Krievija armijai tērē 4% no IKP, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropā, Krievijas militārais budžets ir vien desmitā daļa no ASV aizsardzības budžeta.

“Ja mēs saliekam kopā to valstu resursus, kas palīdz Ukrainai, tad summā iegūstam tādu resursu apjomu, kas ļauj ievilkt konfliktu. Taču kopumā šis lielums ir pilnībā nesalīdzināms ar Krievijas resursiem,” norādīja Zadornovs, kurš līdz decembra beigām vadīja banku “Otkritije”, bet iepriekš – vienu no VTB bankas struktūrvienībām.

Viņaprāt, Putina režīma vēlme radīt cietokšņa ekonomiku, kas pilnībā visu spēj saražot pati un būt izolēta no ārpasaules, piedzīvos fiasko.

“Tas, ka mēs varam saražot visu paši, tā, protams, ir absolūta ilūzija un politiski lozungi,” teica Zadornovs. Viņš piebilda, ka ir iespējams aizstāt daudzas importa preces, tomēr “daļu no mūsu ražošanas aprīkojuma mēs nekad neesam paši veidojuši un nekad to arī nevarēsim darīt”.

Tas Krievijai draud ar “ļoti aizkavētu attīstību” - jau pašlaik uz gadu un ilgāk aizkavējušies lieli projekti, tostarp naftas un gāzes nozarēs, ķīmiskajā rūpniecībā un mežsaimniecībā.

“Virkne jauno tehnoloģiju, ko Krievija saņēma, ļāva sekot līdzi globālajām tendencēm, taču tagad tās mums ievērojami aizkavēsies. Galu galā, Rietumvalstu kompānija aiziešana samazinās konkurenci, un tas ļaus dominēt “padomju stila servisam”,” teica Zadornovs.

Pēc Krievijas statistikas aģentūras “Rosstat” datiem, pagājušajā gadā Krievijas ekonomika pieredzēja 2,5% IKP kritumu, kas izrādījās mazāk, nekā prognozēts iepriekš. Vēl maijā Krievijas valdība prognozēja, ka Krievijas ekonomika varētu kristies par 7,2%.

Šogad Krievijas ekonomika varētu piedzīvot kritumu 0,9% no IKP apmērā, un tas nozīmē, ka Krievija varētu saskarties ar pirmo divus gadus ilgušo recesiju kopš deviņdesmito gadu vidus.

Zadornovs ir viens no pēdējiem finanšu ministriem Borisa Jeļcina prezidentūras laikā, un viņš šo amatu pameta 1998. gadā.