Neviens negaidīja, ka mūsdienu karš var tikt īstenots ar tādu uguns intensitāti, kā tas ir Ukrainā. Abās pusēs munīcijas krājumi samazinās. Ukrainas pusē ir vairāku desmitu valstu munīcijas ražošanas jaudas, kamēr Krievijas valdība arvien vairāk pieprasa militāri rūpnieciskajā darbībā iesaistīties vietējos uzņēmumus, pretējā gadījumā draudot ar cietumsodu.
“The Moscow Times” vēsta, ka šodien Krievijas un Ukrainas armijas ik dienas izlieto ap 30 000 lādiņu, jeb teju miljonu lādiņu mēnesī. Un tas – neskaitot citu karadarbībā iesaistīto munīciju, kā patronas, granātas, mīnas un citu.
Janvāra beigās ASV solīja un piegādāja Ukrainai vairāk nekā 1,5 miljonus lādiņu 155 mm un 105 mm haubicēm un artilērijas iekārtām. Ņemot vērā, ka Ukrainas armija tērē vidēji 2-3 reizes mazāk lādiņu nekā Krievijas armija, Ukrainai ar esošo lādiņu apjomu vajadzētu pietikt vismaz 15 mēnešiem. Turklāt jārēķinās, ka ASV jau nācās daļu lādiņu izņemt no savām noliktavām Izraēlā un Dienvidkorejā.
Tādēļ Pentagons pārskata savus munīcijas krājumus un pieprasīs budžeta palielinājumu lādiņu ražošanai, aģentūrai “Financial Times” sacīja ģenerālis Marks Millijs.
Viena no Ukrainas kara mācībām ir tā, ka augstas uguns intensitātes apstākļos, kad tiek izmantots liels daudzums bruņojuma, sabiedrotajiem ir nepieciešams pārskatīt pašu rezerves un plānus. Tādēļ ASV cenšas novērtēt, kādas būs reālās vajadzības, kam novirzīt budžetu.
Nesen atklājies, ka NATO valstu munīcijas rezerves izrādījušās mazākas nekā domāts. Visvairāk trūkst tieši tie komplekti, kuri nosaka kaujas situāciju Ukrainā – sākot ar 155 mm lādiņiem haubicēm, beidzot ar HIMARS raķetēm. Tāpat neliels trūkums ir arī pretgaisa aizsardzības sistēmām, kā IRIS-T, “Patriot” un “Gepard”. Tā kā lādiņu ražošanas apjoms jau ir palielinājies, “svaigākās partijas” vispirms tiek sūtītas uz Ukrainu un tikai pēc tam papildināti alianses krājumi.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka pašlaik Ukrainā munīcija tiek patērēta vairākas reizes lielākā tempā, nekā lādiņi tiek saražoti.
Karadarbība Irākā un Afganistānā, kurā bija iesaistītas ASV un citas NATO valstis, tika veikta pretterorisma operācijas formātā, kas paredzēja neregulāras kaujas, tādēļ nebija nepieciešams milzīgs daudzums munīcijas. Krievija Sīrijā pamatā izmantoja lidmašīnas un raķetes. Tikmēr karš Ukrainā arvien biežāk tiek salīdzināts ar Pirmo pasaules karu, kur abas puses ilgu laiku saglabāja savas pozīcijas, īstenojot intensīvas artilērijas apšaudes, kā arī regulāri, bet nerezultatīvi cenšoties uzbrukt viena otrai.
Arī toreiz, vairāk nekā pirms 100 gadiem ilgstošs pozīciju karš radīja munīcijas trūkumu. No tā visvairāk cieta Krievijas impērijas armija, bet Lielbritānijā 1915. gadā krita valdība “lādiņu krīzes dēļ”.
Rietumvalstis jau sākušas rīkoties, lai palielinātu munīcijas ražošanu. ASV sauszemes spēku komandcentrs paziņojis, ka 155 mm lādiņu ražošanas apjoms palielināsies no 14 000 līdz 20 000 mēnesī. Tāpat plānots investēt rūpnīcās ap diviem miljardiem dolāru, kas līdz 2024. gadam ļautu ražošanas apjomu palielināt līdz 90 000 lādiņiem mēnesī.
Vācijas “Rheinmetall” ieguldījusi vairāk nekā 10 miljardus eiro ražošanas jaudu palielināšanā netālu no Hamburgas, kur tiks ražoti lādiņi “Gepard” sistēmām, ko Vācija piegādā Ukrainai. Slovākijas “ZVS Holding” vēlas palielināt līdz nākamajam gadam 155 mm lādiņu ražošanas apjomu piecas reizes. Tāpat munīcijas ražošanas apjomu plāno palielināt Francija un Austrālija. Arī Kijiva vienojusies ar sabiedrotajiem, ka tā savās rūpnīcās ražos munīciju.
Ir arī citas problēmas. Pēc aukstā kara beigām daudzas Eiropas valstis 30 gadus samazināja militāros izdevumus un birokrāti ir iemācījušies ātri apstiprināt izmaksu palielinājumu.
“Kompānijas zina, ka nauda būs, taču joprojām nav atbilstošo līgumu – uzņēmumi vēlas būt pārliecināti, ka viņi saņems visu solīto naudu par ražošanas palielinājumu,” norāda eksperte Lūsija Bero-Sudro.
Pēc NATO pārstāvju teiktā, Ukrainai pagaidām “vairāk vai mazāk” pietiek munīcijas, jo augstas precizitātes ieroči, ko piegādā alianses valstis, ļauj lādiņus izmantot ļoti efektīvi. Tāpat Krievija jau ir iztērējusi lielāko daļu savu augstas precizitātes ieroču krājumu.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņojis, ka munīcijas iepirkumu apjoms pērn pieaudzis divas reizes, bet bruņojuma sistēmu iztērētās munīcijas apjoms palielinājies pusotru reizi. Krievijas kara noziedznieks Vladimirs Putins decembrī paziņoja, ka problēmas ar finansējumu aizsardzības jomai nebūs. Tomēr pēc šādiem publiskiem paziņojumiem ir grūti spriest, kāda ir patiesā situācija Krievijas militāri rūpnieciskajā jomā.
“The Jamestown Foundation” analītiskā centra eksperts Pāvels Luzins norāda, ka Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss izjūt visai nopietnas problēmas. Piemēram, 10. janvārī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka nav pieļaujama atkāpšanās no valsts pasūtījuma (tas ir, ieroču un munīcijas ražošanas), un par to jāparedz īpaša kriminālatbildība.
Dienu vēlāk Putins publiski kaunināja rūpniecības un tirdzniecības ministru Denisu Manturovu par to, ka trūkst līgumu ar uzņēmumiem attiecībā uz militāro un civilo lidmašīnu ražošanu.
18. janvārī premjerministrs Mihails Mišustins Koordinācijas padomes sēdē paziņoja, ka tie “materiāli tehniskie līdzekļi, kas netika piegādāti armijai pēc plāna 2022. gadā, ir jāpiegādā ne vēlāk kā līdz šī gada februārim”.
Lai palielinātu munīcijas ražošanas apjomus, aizsardzības nozares uzņēmumiem ir jānodrošina darbs vairākās maiņās, jāsamazina un pat jāatceļ brīvdienas, svētku dienas un atvaļinājumi.
“Labas ziņas Krievijas armija var gaidīt tikai no pretgaisa aizsardzības sistēmu ražotājiem. Ne velti decembrī un janvārī Putins apmeklēja vairākas šīs jomas rūpnīcas, bet atcēla uz tanku ražotni “Uralvagonzavod”. Tāpat jāpiebilst, ka Krievija janvārī Ukrainas civilo objektu apšaudīšanai spārnoto raķešu vietā izmantoja zenītraķetes. Tas nozīmē, ka ar ražošanu ir problēmas,” sacīja Luzins.
Kremlis ir gatavs palielināt militāro ražošanu un nedomā par ilgtermiņa sekām. Bijušais Krievijas finanšu ministrs Mihails Zadornovs jau brīdināja, ka “Krievijas militārie un ekonomiskie resursi absolūti nav Krievijas labā” un tā neizturēs ilgstošu pretstāvi ar Rietumiem.
Lai arī Krievija militārajām vajadzībām tērē 4% no IKP, tās aizsardzības budžets ir vien desmitā daļa no ASV aizsardzības budžeta.