“The Moscow Times” vēsta, ka šodien Krievijas un Ukrainas armijas ik dienas izlieto ap 30 000 lādiņu, jeb teju miljonu lādiņu mēnesī. Un tas – neskaitot citu karadarbībā iesaistīto munīciju, kā patronas, granātas, mīnas un citu.
Rezerves ir ierobežotas
Janvāra beigās ASV solīja un piegādāja Ukrainai vairāk nekā 1,5 miljonus lādiņu 155 mm un 105 mm haubicēm un artilērijas iekārtām. Ņemot vērā, ka Ukrainas armija tērē vidēji 2-3 reizes mazāk lādiņu nekā Krievijas armija, Ukrainai ar esošo lādiņu apjomu vajadzētu pietikt vismaz 15 mēnešiem. Turklāt jārēķinās, ka ASV jau nācās daļu lādiņu izņemt no savām noliktavām Izraēlā un Dienvidkorejā.
Tādēļ Pentagons pārskata savus munīcijas krājumus un pieprasīs budžeta palielinājumu lādiņu ražošanai, aģentūrai “Financial Times” sacīja ģenerālis Marks Millijs.
Viena no Ukrainas kara mācībām ir tā, ka augstas uguns intensitātes apstākļos, kad tiek izmantots liels daudzums bruņojuma, sabiedrotajiem ir nepieciešams pārskatīt pašu rezerves un plānus. Tādēļ ASV cenšas novērtēt, kādas būs reālās vajadzības, kam novirzīt budžetu.
Nesen atklājies, ka NATO valstu munīcijas rezerves izrādījušās mazākas nekā domāts. Visvairāk trūkst tieši tie komplekti, kuri nosaka kaujas situāciju Ukrainā – sākot ar 155 mm lādiņiem haubicēm, beidzot ar HIMARS raķetēm. Tāpat neliels trūkums ir arī pretgaisa aizsardzības sistēmām, kā IRIS-T, “Patriot” un “Gepard”. Tā kā lādiņu ražošanas apjoms jau ir palielinājies, “svaigākās partijas” vispirms tiek sūtītas uz Ukrainu un tikai pēc tam papildināti alianses krājumi.