Krievijas privātā algotņu grupējuma "Vagner" īpašnieka Jevgeņija Prigožina tīkls mēģinājis iejaukties Igaunijas politiskajā sistēmā, izmantojot labēji populistisko Igaunijas Konservatīvo tautas partiju (EKRE), lai vairotu pret Eiropas Savienību (ES) un NATO vērstu noskaņojumu, liecina izdevuma "Politico" rīcībā esošā informācija.
Izdevums sagatavojis plašu materiālu par Prigožina un ar viņu saistītā tīkla darbību visā pasaulē. Žurnālisti izmantojuši "Politico" rīcībā nonākušus ASV valdības ziņojumus un dokumentus no Prigožina iekšējā tīkla, kuru autentiskumu apstiprinājuši dažādi eksperti.
Kāds "Politico" rīcībā esošs dokuments liecina, ka Prigožina padotie noorganizēja atbalstu EKRE pirms 2019.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
"Sadarbība sākās, jo EKRE vēlējās būt radikāla pret liberālajām partijām, un viņi priecājās saņemt tādu ļoti profesionāli sagatavotu paketi," stāstīja Baltijas Aizsardzības koledžas pētnieks Viljars Vēbels.
Prigožina sabiedrotie plānoja Igaunijā izmantot Kremļa iecienīto retoriku pret Rietumiem, piemēram, "ES rada problēmas Igaunijai", kā arī vēstījumus pret NATO, kampaņas pret toreizējo valsts prezidenti Kersti Kaljulaidu un liberālās Reformu partijas līderi Kaju Kallasu, kura tagad ir Igaunijas premjerministre.
Nav pierādījumu, ka stratēģija tika izmantota pirms 2019.gada EP vēlēšanām, jo piemēram, sociālā tīkla "Facebook" māteskompānijā "Meta" apliecināja, ka grupas ar nosaukumiem, kādi bija Prigožina tīkla stratēģijas dokumentā, tā arī netika izveidotas.
Tomēr eksperti, kuri analizēja "Politico" rīcībā esošos dokumentus, secināja, ka stratēģija ļoti atgādina pirms 2018.gada Igaunijas parlamenta vēlēšanām izmantoto, kad sociālajos tīklos parādījās mirkļbirka "#ESTexitEU"un izsmejoši attēli un karikatūras par Kaljulaidu. Eksperti noskaidroja, ka Prigožina tīkls izveidoja grupas sociālajos tīklos "Facebook" un "VKontakte", tomēr centieni bija īslaicīgi un ātri tika atspēkoti, "Facebook" un "Twitter" bloķējot iesaistītos kontus.
"Meta" apliecināja, ka "Facebook" 2018.gada nogalē slēdza grupu "Estoners", kuras izveide tiek saistīta ar Prigožina tīklu.
Igaunijas Drošības policijas biroja vadītājs Harriss Pūseps "Politico" teicis, ka "Vagner" stratēģija Igaunijā atgādina iepriekš Krievijas propagandas virzītos projektus šajā valstī. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot populismam Eiropā, Krievijas propagandisti to izmanto.
Krievijas informācijas operācijas "nepārtraukti apdraud Igaunijas nacionālo drošību", uzsvēris Pūseps.
Prigožins ir publiski atzinies mēģinājumos ietekmēt vēlēšanas citās valstīs. Viņš ir ticis saistīts ar tā dēvēto troļļu fermu, kuru ASV vaino centienos ietekmēt vēlēšanu procesu Savienotajās Valstīs. Nesen viņš atzinās, ka vada un finansē "troļļu fermu", kas pazīstama kā "Internet Research Agency" jeb "Interneta izpētes aģentūra".
Tomēr "Politico" izpētījis, ka Prigožina tīkls ir daudz plašāks nekā tikai "Vagner", turklāt, kā noskaidrojis izdevums, ASV, Eiropas un Āfrikas diplomāti aiz slēgtām durvīm apspriež iespējas ierobežot "Vagner" ietekmi. Esot pat izstrādātas stratēģiskās vadlīnijas, kā padzīt grupējuma algotņus no Centrālāfrikas Republikas. Savukārt ASV ierēdņi diskutē [par "Vagner" iekļaušanu starptautisko teroristisko organizāciju sarakstā.
"Vagner" kaujinieki karā pret Ukrainu piedalās kopš 2014.gada, iepriekš atzinis pats Prigožins, kurš tikai septembrī pirmo reizi publiski apstiprināja, ka ir algotņu bandas dibinātājs.
Gadiem ilgi ticis uzskatīts, ka "Vagner" izmantots Maskavas ekspansionistisko ambīciju īstenošanai, lai gan Kremlis noliedzis jebkādu saistību ar to.
"Vagner" iesaiste konfliktos ārvalstīs publiski kļuva zināma 2018.gadā, kad laikraksts "Novaja gazeta" vēstīja, ka Sīrijā nofilmētie krievvalodīgie vīrieši, kas nogalināja un sakropļoja kādu gūstekni, ir "Vagner" kaujinieki.
Krievijas algotņu iesaistīšana bija viens no iemesliem, kāpēc Mali tradicionālā sabiedrotā Francija nolēma savus karavīrus izvest no savas kādreizējās kolonijas. "Vagner" kaujinieku klātbūtne ir fiksēta arī Centrālāfrikas Republikā, Čadā, Lībijā un citās konfliktu skartās zemēs.
