Bruņojums Krievijai: Ķīna nonākusi lielas dilemmas priekšā (9)

Krievija ilgus gadus iepriekš piegādājusi ieročus Ķīnai. Laika periodā no 2001.-2010. gadam Krievija Pekinai piegādājusi ieročus divu miljardu dolāru vērtībā, bet 2015. gada vienošanās paredz palielināt piegādes līdz pat 7 miljardu dolāru vērtībā. Taču tagad situācija ir kardināli mainījusies.

Gadu pēc iebrukuma Ukrainā Krievija zaudējusi vairāk nekā 9400 militārā bruņojuma vienības, tostarp 1500 tanku. Tāpat Krievija saskaras ar lādiņu trūkumu. ASV izlūkdienesti uzskata, ka palīdzīgu roku šajā brīdī Krievijai varētu sniegt Ķīna, kura apsverot domu piegādāt letālos ieročus Krievijai. Tas var nopietni izmainīt kara gaitu, kā arī padziļināt Ķīnas attiecību krīzi ar ES un ASV.

Krievija ne reizi vien ir lūgusi Ķīnai sūtīt ieročus, taču Pekina vienmēr ir atteikusi, izlīdzoties ar neletālo palīdzību, piemēram, nosūtot krievu armijniekiem ķiveres un citas preces, piemēram, rezerves daļas lidmašīnām.

Amerikāņi nav atklājuši, kādus tieši ieročus Pekina varētu sūtīt, taču 23. februārī vācu žurnāls “Der Spiegel” paziņoja, ka Krievijas Bruņotie spēki veic pārrunas ar Ķīnas kompāniju “Bingo Intelligent Aviation Technology” par 100 trieciendronu iegādi.

Nākamajā dienā pēc šīs publikācijas “Washington Post” citēja amerikāņu amatpersonas, kuras izteikušās, ka Ķīna domājot, vai Krievijai dot artilērijas lādiņus. Gan Krievija, gan Ukraina karā izmanto padomju standarta 122 un 152 mm kalibra lādiņus, un abas valstis meklē šos lādiņus visā pasaulē.

Tomēr Krievijas “draugu” rocība mazinās – Baltkrievijas noliktavas ir iztukšotas, bet Ziemeļkoreja nesteidzas savu arsenālu atdot Krievijai. Tikmēr Irānai ir pārāk maz šāda kalibra munīcijas.

Ķīnas draudzīgā roka

Ķīnai šāda veida lādiņi ir daudz. Pēc bijušā Pentagona izlūka Lonija Henlija vārdiem, par Ķīnas munīcijas rezervēm un daudzumu ir maz zināms, taču ar to vajadzētu būt pietiekami, lai Krievija izkļūtu no “munīcijas trūkuma krīzes”. Tas var nospēlēt ļoti svarīgu lomu konfliktā, kurā galvenā stratēģija ir pretinieka spēku vājināšana.

Ķīnai ir iespēja nosvērt svaru kausus Krievijas labā. Ķīna ir ceturtais lielākais ieroču eksportētājs pasaulē. Astoņas Ķīnas kompānijas ieņem vietu 100 lielāko ieroču ražotāju sarakstā. Septiņas no šīm kompānijām ieņem vietu pirmajā divdesmitniekā, piekāpjoties vien ASV. Arī pēdējo gadu laikā Ķīnas ieroču ražotāju eksporta apjomi ir būtiski pieauguši.

Krievijas karš Ukrainā var dot Ķīnai iespēju izmainīt spēku balansu tās militārajās attiecībās ar Krieviju. Daudzus gadus Pekina importēja Krievijas militārās tehnoloģijas, lai pēc tam tās izmantotu savu ieroču ražošanā. 2017. – 2021. gados 81% no Ķīnas aizsardzības importa bija no Krievijas, kuru vidū bija arī Ķīnas jauno taktisko iznīcinātāju dzinēji.

Pēc militārā eksperta Maikla Raskija vārdiem, tagad Pekinai ir iespēja kļūt par relatīvi vienlīdzīgu partneri ar Krieviju militārajā industrijā. Ķīna var palīdzēt Krievijai apiet Rietumu sankcijas, sūtot agresoram augstās tehnoloģijas, kas nepieciešamas droniem, augstas precizitātes raķetēm un citam bruņojumam.

Tiek pieļauts, ka apmaiņā pret to Ķīna var pieprasīt Krievijas raķešu RD-180 tehnoloģiju, kas paredzētas ballistiskajām raķetē. Tehnoloģijas un reaktīvie dzinēji Pekinai var lieti noderēt.

Varbūt tomēr nepiegādāt?

Ķīnas valdības gaiteņos ir liela dilemma. Pekina noteikti nevēlas Krievijas sakāvi kaujas laukā, it īpaši ar amerikāņu un eiropiešu ieročiem. Tāpat Ķīnai varētu patikt ideja, ka pašlaik ASV uzmanība ir vērsta uz Eiropu, nevis uz Indijas un Klusā okeāna reģionu.

Ir arī iemesli, kādēļ Pekina varētu saglabāt savu esošo “divu krēslu politiku”, respektīvi, ne atbalstīt Krievijas agresiju, ne arī to nosodīt, un ieročus nesūtīt. Pēc kāda Eiropas ierēdņa teiktā, Pekina bijusi ļoti nikna par to, ka informācija par ieroču pārdošanu Krievijai nonāca presē, un tā nonāca arī līdz ASV amatpersonām.

Ja Ķīna sūtītu ieročus Krievijai, tad tā vēlētos to darīt pilnībā slepenībā, jo pretējā gadījumā tā nevarētu sevi publiski dēvēt par “neitrālu vidutāju”. Turklāt atklāta Krievijas agresijas atbalstīšana vēl vairāk sabojātu saspringtās attiecības ar ASV, un tas izsauktu arī negatīvu reakciju no ES.

ASV pārstāve ANO Linda Tomasa-Grinfilda un ES galvenais diplomāts Žuzeps Borels brīdinājuši, ka Ķīna ar ieroču piegādēm Krievijai pārkāps sarkano līniju.

Ķīna ne reizi vien ir uzsvērusi, ka tā “nevienai valstij kara stāvoklī nav sūtījusi ieročus”, lai gan realitātē tā to dara regulāri. Borels un ASV prezidents Džo Baidens gan tic Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji teiktajam, ka Pekina nepiegādās ieročus Krievijai.

Svētdien arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka ES līdz šim nav redzējusi nekādas liecības no ASV, kas ļautu noprast, ka Ķīna apsvērtu bruņojuma piegādes Krievijai karam pret Ukrainu.

Līdz ar to pagaidām bažām nav pamata, taču ja Krievija kaujas laukā pavasarī vai vasarā varētu sākt ciest ļoti lielus zaudējumus, kas Krievijai draudēs ar sakāvi, Ķīnas savu pozīciju attiecībā uz ieroču piegādēm (un savu neitralitāti) varētu pārskatīt.