Gadu pēc kara sākšanas Ukrainā saraksts ar Krievijas bankām, pret kurām noteiktas Rietumvalstu sankcijas, ir kļuvis visai ievērojams. Krievijas bankas bija spiestas pamest Rietumu tirgu, savu uzmanību vēršot uz darbību “draudzīgajās valstīs”, taču arī šeit vērojamas problēmas, vēsta Francijas izdevums “Les Echos”.
Krievijas valstij piederošās bankas, pret kurām noteiktas Rietumu sankcijas, centušās paplašināt savu darbību Āfrikas valstīs. Kā atklājis VTB bankas vadītājs Andrejs Kostins, banka ir spiesta pārdot VTB meitaskompāniju Angolā, jo “jūtamas sankciju traucējošās sekas”. Viņš atzinis, ka bankām, pret kurām noteiktas sankcijas, ir ļoti grūti paplašināt savu darbības ģeogrāfiju pat Āfrikā. Pašlaik vienīgi Irāna nav slēgusi nevienu Krievijas finanšu iestādi.
50,1% VTB Angolas filiāles “VTB Africa” daļas pieder VTB bankai, bet pārējo 49,9% īpašnieks ir vietējais biznesmenis Karloss Sumbule. Pēc Kostina teiktā, 2022. gadā VTB nespēja atvērt jaunas filiāles ārpus Krievijas, bet Rietumvalstu sankcijas, tostarp atslēgšana no SWIFT sistēmas piespieda otru lielāko banku Krievijā koncentrēties uz biznesu rubļu zonā.
“Tā tika zaudēts bizness Vācijā. Tur esošā filiāle joprojām ir ar VTB nosaukumu, taču realitātē tā vairs nav nekāda Krievijas banka,” sacīja Kostins. Viņš atklāja, ka bankas vadībai nav izdevies vienoties ar Eiropas Centrālo banku par aktīvu apmaiņu, kas ļautu VTB atgūt Eiropā iesaldētos aktīvus.
Komentējot Krievijas karu pret Ukrainu, VTB vadītājs paziņoja, ka tas ir “abscess starp Rietumiem un Krieviju, kas kļūst arvien lielāks un sāpīgāks.” Viņš uzsvēra, ka “Krievijā neviens nav sajūsmā par karu”, taču vainīgas esot Rietumvalstis, “kuras ignorējušas Kremļa intereses”.
Iepriekš jau vēstīts, ka Turcija, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti un citas Krievijai “draudzīgās valstis” atteikušās sadarboties ar Krievijas bankām, pret kurām noteiktas Rietumvalstu sankcijas. Tas darīts, lai nepakļautu sevi nevajadzīgiem riskiem.
