Krievijas ekonomika turpina savu kritumu, un to ietekmējušas sankcijas un karš Ukrainā, liecina Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas operatīvais ziņojums par janvāri-februāri. Pirmajos divos mēnešos Krievijas IKP samazinājies par 3,2%, vēsta “The Moscow Times”.
Krievijas rūpniecības nozares apjomi divu mēnešu laikā ir samazinājušies par 2%, neraugoties uz to, ka atsevišķas rūpnīcas aizsardzības nozarē strādā diennakts režīmā un to saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 40%. Tāpat samazinājies arī iegūto derīgo izrakteņu apjoms (kritums par 3,1% janvārī, un 3,2% februārī). Vissmagākais kritums farmācijas (-22%) un autobūves nozarēs (-69,9%).
Krievijas patērētāji, kuriem karš atnesis jaunu reālo ienākumu kritumu, turpina “jostu savilkšanu” un noskaņojas uz ilgstošu krīzi. Tirdzniecības apgrozījums februārī paātrinājies līdz 7,8%, un pircēji mazāk iegādājušies pārtikas preces (-2,4%), kā arī saimniecības preces (-12,3%).
Reālajā izteiksmē, ņemot vērā inflāciju, mazumtirdzniecības apgrozījums nokrities līdz 12 gadus senam līmenim.
“Krievija dodas ilgstošas recesijas virzienā. Statistiku rotā dati par tanku ražošanu un aizsardzības uzņēmumiem, kas strādā trijās maiņās bez brīvdienām, taču tas maskē problēmas. Tas nekādi neliecina par produktivitātes pieaugumu un ekonomikas attīstību,” norāda bijusī Krievijas Centrālās bankas ierēdne Aleksandra Prokopenko, kura pēc kara sākuma Ukrainā pameta Krieviju.
Situācija varētu būt arī sliktāka, taču Krievijas valdība veic naudas iepludināšanu ekonomikā no valsts budžeta. Tomēr šos izdevumus diez vai izdosies ilgstoši turpināt – marta beigās budžeta deficīts, visticamāk, būs pārsniedzis jau četru triljonu atzīmi, kamēr naftas un gāzes eksporta ienākumi samazinājušies divas reizes.
Biznesa ienākumi janvārī samazinājušies par 21%, taču valsts lielākajai daļai kompāniju nepalīdz, jo lielākajiem uzņēmumiem jāpalīdz valstij – tiem jāveic “brīvprātīgas” iemaksas valsts budžetā, kas ļaus budžetam iegūt ap 300 miljardiem rubļu.
Lai arī pērn Krievijas IKP kritums bija mazāks nekā prognozēts, nākotne izskatās drūmi, jo Krievija parakstījusi jaunas vienošanās ar Ķīnu, kas faktiski nozīmēs Krievijas nokļūšanu atkarībā no Ķīnas.
Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija solījusi Putinam, ka jau šogad Krievijas ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes, taču eksperti tām īsti netic – “Reuters” aptaujātie Krievijas ekonomikas analītiķi norāda, ka Krievijas IKP kritums šogad varētu būt līdz 2%.
Nav izslēgts, ka Krievijas statistikas aģentūra “Rosstat” “uzzīmēs” tādus ciparus, ko vēlēsies redzēt prezidents. Ekonomiskā statistika Krievijā ir kļuvusi par daļu no propagandas, kā mērķis ir skaidrs – pierādīt, ka ekonomiskajām sankcijām, ko noteikušas Rietumvalstis, nav jēgas un tās nestrādā, lai gan reālā situācija atšķiras no viltotās statistikas.
