Krievijas rūpniecības nozares apjomi divu mēnešu laikā ir samazinājušies par 2%, neraugoties uz to, ka atsevišķas rūpnīcas aizsardzības nozarē strādā diennakts režīmā un to saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 40%. Tāpat samazinājies arī iegūto derīgo izrakteņu apjoms (kritums par 3,1% janvārī, un 3,2% februārī). Vissmagākais kritums farmācijas (-22%) un autobūves nozarēs (-69,9%).
Krievijas patērētāji, kuriem karš atnesis jaunu reālo ienākumu kritumu, turpina “jostu savilkšanu” un noskaņojas uz ilgstošu krīzi. Tirdzniecības apgrozījums februārī paātrinājies līdz 7,8%, un pircēji mazāk iegādājušies pārtikas preces (-2,4%), kā arī saimniecības preces (-12,3%).
Reālajā izteiksmē, ņemot vērā inflāciju, mazumtirdzniecības apgrozījums nokrities līdz 12 gadus senam līmenim.
“Krievija dodas ilgstošas recesijas virzienā. Statistiku rotā dati par tanku ražošanu un aizsardzības uzņēmumiem, kas strādā trijās maiņās bez brīvdienām, taču tas maskē problēmas. Tas nekādi neliecina par produktivitātes pieaugumu un ekonomikas attīstību,” norāda bijusī Krievijas Centrālās bankas ierēdne Aleksandra Prokopenko, kura pēc kara sākuma Ukrainā pameta Krieviju.
Situācija varētu būt arī sliktāka, taču Krievijas valdība veic naudas iepludināšanu ekonomikā no valsts budžeta. Tomēr šos izdevumus diez vai izdosies ilgstoši turpināt – marta beigās budžeta deficīts, visticamāk, būs pārsniedzis jau četru triljonu atzīmi, kamēr naftas un gāzes eksporta ienākumi samazinājušies divas reizes.