Eiropas tirgus aizvēršanās dēļ "Gazprom" grib augstākas gāzes cenas Krievijā

Gāzes nozarei "jāmaina fokuss no uz eksportu orientēta modeļa uz vietējo tirgu", Valsts enerģētikas padomes sēdē 30. martā sacījis "Gazprom" priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Markelovs. Izdevums "Komersant", atsaucoties uz sanāksmes materiāliem, papildina, ka "Gazprom" pārstāvis rosinājis sākt cenu liberalizācijas eksperimentu ar vairākiem pilotreģioniem.

Jāpaskaidro, ka šobrīd "Gazprom" pārdod gāzi patērētājiem Krievijā par Federālā pretmonopola dienesta noteikto tarifu. Vienlaikus neatkarīgie ražotāji var pārdot gāzi par pašu noteiktu cenu, taču praksē viņi vadās pēc tarifa un dažkārt piedāvā pat atlaides.

Savukārt Markelovs Valsts enerģētikas padomes sēdē norādīja, lai gan "Gazprom" daļa Krievijas tirgū ir aptuveni 63% (377 miljardi kubikmetru 2021. gadā), tajā pašā laikā uzņēmumam ir pienākums pārdot gāzi par noteikto tarifu pat tajos reģionos, kur šāda cena ir zem ekonomiski pamatota līmeņa. Rezultātā neatkarīgie ražotāji pārņem ļoti ienesīgus reģionus un izspiež "Gazprom" no tirgus, uzskata "Gazprom" pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, cenu liberalizācija prasīs vienu līdz divus gadus. "Gazprom" arī rosina ieviest regulējamo gāzes vairumtirdzniecības cenu sezonālu diferenciāciju, palielinot to svārstību diapazonu līdz 10-20% no tarifa līmeņa. Tas ļautu uzņēmumam veidot "ziemas prēmiju" gāzei un palielināt pieprasījumu biržas tirdzniecībā, kur pārdošanas apjomi pēdējos gados krītas.

Savukārt "Moscow Times" norāda, ka neatkarīgie ražotāji ir aicinājuši (vēl pirms brīvo cenu ieviešanas "Gazprom") liberalizēt piekļuvi eksportam, tā lai arī viņi varētu brīvāk eksportēt gāzi, un ieviest caurspīdīgus tarifus gāzes transportēšanai caur monopolizēto gāzes transportēšanas sistēmu.

Iepriekš "Gazprom" bija palielinājis ražošanas jaudu līdz 560-580 miljardiem kubikmetru gadā, bet 2022. gadā saistībā ar eksporta kritumu uz Eiropu Ukrainas kara dēļ koncerns samazināja ražošanu par 20% - līdz 412,6 miljardiem kubikmetru. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā "Gazprom" brīvā jauda var pieaugt līdz pat 150 miljardiem kubikmetru.

Ziņu aģentūra "Reuters" iepriekš vēstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Eiropa no "Gazprom" saņēma tikai 6 miljardus kubikmetru gāzes, salīdzinot ar 62 miljardiem kubikmetru tajā pašā periodā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā 2022. gadā Krievijas gāzes īpatsvars Eiropas tirgū samazinājās no 45% līdz 7,5%.

Krievijas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs, Enerģētikas politikas pētījumu centra vadītājs Vitālijs Jermakovs paudis, ka šāds "Gazprom" rosinājums nav pārsteidzošs un tā atbalstīšana ļautu koncernam konkurēt ar neatkarīgiem ražotājiem par galalietotājiem un pelnīt ar savu neizmantoto ražošanas jaudu. Vienlaikus viņš uzskata: lai gan normālā gadījumā pieaugošajai konkurencei un pārpalikumu izmantošanai vajadzētu sekot cenu kritumam, taču Krievijas realitātē tas, visticamāk, nenotiks.