Krievijas kompānijas saskārušās ar negaidītām problēmām pārejā uz "draudzīgo" juaņu (2)

Par to liecina augstās procentu likmes valūtas maiņai juaņās – līgumiem, ar kuriem puses vienojas par valūtas pirkšanu un pēc tam – par valūtas pārdošanu. Jau trešo dienu likmes turas virs sešiem procentiem.

Pēdējo reizi procentu likmju pieaugums bija straujāks pirms diviem mēnešiem. Tagad problēmas radījis Ķīnas juaņas deficīts Krievijas tirgū. Maskavas biržā ik dienas notiek darījumi 250-300 miljardu rubļu (2,8 – 3,5 miljardu eiro) vērtībā ar juaņām. Līdzīgu operāciju apjoms ar dolāriem un eiro ir divas reizes mazāks.

Ņemot vērā Krievijas Centrālās bankas datus, 12 mēnešu laikā – kopš pagājušā gada marta Krievijas eksportētāji spējuši palielināt operācijas Ķīnas juaņās no 0,5 miljardu līdz 6,9 miljardiem dolāru. Vienlaicīgi ar to importētāji palielinājuši pieprasījumu pēc juaņām vairāk nekā piecas reizes – līdz 7,7 miljardiem dolāru.

Pēc Ķīnas Galvenās muižas pārvaldes datiem, 2023. gada pirmajā ceturksnī imports no Krievijas pieauga par trešdaļu – līdz 29,8 miljardiem dolāru, bet eksports no Krievijas palielinājies 1,5 reizi – līdz 24,1 miljardam dolāru.

Pašreizējā situācijā iegūt jaunas juaņu rezerves Krievijai nav no kurienes. Vienīgā iespēja ir gadījumā, ja Finanšu ministrija un Centrālā banka palielinās valūtas pārdošanas apjomu no Nacionālā labklājības fonda.

Tomēr juaņu pārdošanas apjomi Krievijā samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Sākot ar 10.maiju, Centrālā banka samazinājusi juaņu pārdošanu teju divas reizes – līdz diviem miljardiem rubļu ik dienas, lai gan martā šis rādītājs bija 5,4 miljardi rubļu dienā.

Juaņu deficīts var kļūt par asāku problēmu otrajā pusgadā, jo Krievijas banku rīcībā nav pārāk daudz juaņu aktīvu. Krievijas bankām būs jārēķinās, ka juaņu deficīts būs problemātisks līdz tam brīdim, kad eksporta-importa plūsmas nekļūs stabilākas un noturīgākas.