Vairāk nekā 3000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu pilnībā pieder ārzonu īpašniekiem

Foto: Shutterstock

No Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 3148 ir tādi, kuri pilnībā pieder ārzonu īpašniekiem, liecina atvērto datu platformas "Okredo" maijā apkopotā informācija.

Kopumā Latvijā reģistrēti 4982 uzņēmumi, kuros vismaz 20% daļu pieder īpašniekiem no valstīm, kuras Latvija un Eiropas Savienība atzinusi par ārzonām vai kuras neatbilst starptautiski apstiprinātiem nodokļu caurskatāmības un informācijas apmaiņas standartiem.

Vienlaikus starp šiem uzņēmumiem 3148 ir tādi, kuros daļas 100% apmērā pieder ārzonu īpašniekiem. Kopš pērnā gada ārzonu sarakstā iekļauta arī Krievija.

Uzņēmumos, kuros vismaz 20% daļu pieder ārzonas akcionāriem, visvairāk šādu akcionāru ir tieši no Krievijas – 70,36% gadījumu, kam seko Kipra (7,55%) un Izraēla (6,3%).

Starp populārākajām jomām, kurās darbojas ārzonu akcionāriem piederošie uzņēmumi, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (16,84%), nekustamais īpašums (9,19%), kā arī profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība (6,02%). Vēl 35,75% kā darbības pamatveidu norādījuši jomu, kas neiekļaujas NACE saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kategorijās.

"Okredo" apkopotie dati arī liecina, ka uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 20% daļu pieder ārzonu akcionāriem, īpašnieki ir arī no tādām eksotiskām vietām kā Virdžīnu salas (26 Latvijā reģistrēti uzņēmumi), Apvienotie Arābu Emirāti (13), Beliza (10), Panama (9) un Bermudu salas (4).

"Uzņēmumiem ir svarīgi pievērst uzmanību, kas ir akcionāri uzņēmumos, ar ko viņi sadarbojas, - gan tāpēc, ka pastāv pastiprināts dažādu sankciju risks pret šiem uzņēmumiem un to īpašniekiem, gan tāpēc, ka ārzonu teritorijas nereti kalpo par vietu dažādām naudas atmazgāšanas operācijām," norāda "Okredo" vadītāja dr. Gerda Jurkoniene.

Viņa skaidro, ka saskaņotas jurisdikcijas valstis dalās savā starpā ar datiem, apmainās ar nodokļu informāciju, tādējādi līdz minimumam tiek samazināta iespēja kādu iemeslu dēļ slēpt patiesā labuma guvējus un uzņēmumu finanšu plūsmas. Attiecīgi,

zinot savu partneru kapitāla izcelsmi, uzņēmumi var precīzāk novērtēt savus riskus un nebaidīties, ka partnera vai pat viņu pašu līdzekļi var tikt negaidīti iesaldēti par sankciju vai nodokļu režīma pārkāpumiem.

Jāatzīmē, ka daļai ārzonu akcionāriem piederošo uzņēmumu pēdējo gadu laikā izdevies sasniegt vairāku desmitu miljonu apgrozījumu un miljoniem eiro lielu peļņu, neskatoties uz to, ka uzņēmumā strādā līdz 5 darbiniekiem. Analizējot uzņēmumus, kas deklarējuši apgrozījumu 2021.gadā un kuros vismaz 20% daļu pieder ārvalstniekam no ārzonām,

375 uzņēmumu apgrozījums pārsniedz miljonu eiro, taču uzņēmums vai nu nenorāda darbinieku skaitu, vai tajā oficiāli strādā līdz pieciem darbiniekiem.

"Uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, īpaši vērts pievērst uzmanību tiem partneriem, kuros darbinieku skaits ir īpaši mazs un apgrozījums - liels. Riska signāli šādu uzņēmumu vidū ir arī neiesniegti finanšu pārskati un neesoši dati par tajos nodarbināto cilvēku skaitu. Turklāt jāņem vērā, ka pēc preču iegādes ar starpnieku iesaisti risks dažādu sankciju dēļ, kā, piemēram, iesaldēts avansa maksājums vai bankas konti, var rasties arī gala pārdevējam," atzīmē Jurkoniene.

Atvērto datu platforma "Okredo" darbojas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas un Polijas tirgū un nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, kā arī tiesu administrācijām.

Svarīgākais
Uz augšu