Piemājas pļavu popularitāte Latvijā
“Latvijā piemājas pļavas integrēšana dārzā viennozīmīgi ir populārs koncepts, cilvēki par to arvien vairāk interesējas, izzina, izmēģina. Pirmo piemājas pļavu ierīkojām pirms apmēram 15 gadiem kādā lielā privātā dārzā, un kopš tā laika piemājas pļavas zonas jau iekļautas daudzos mūsu projektos.”
Ekonomiskie, estētiskie un ekoloģiskie ieguvumi
“Ja runājam par to, kādēļ cilvēki izvēlas iekļaut dārzā puķu pļavu, nevis atstāt visur vien glīti nopļautu mauriņu, manuprāt, ka tas ir gan ekonomiskais, gan estētiskais aspekts. Ekonomiskais aspekts, jo, ja dabiskā augsne ir mazauglīga, tad tā ir ideāli piemērota tādai klasiskai puķu pļavai. Ja mēs šādā augsnē vēlētos stādīt krāšņumaugus vai ierīkot mauriņu, tas nebūtu tik viegli izdarāms. Nāktos ieguldīt daudz laika un naudas, lai aizvāktu nederīgo augsni, uzbērtu piemērotāku, sētu, stādītu un uzturētu šo teritoriju. Tādēļ ir ļoti ekonomiski izmantot dārza mazauglīgo augsni, lai iesētu puķu pļavas sēklas un rezultātā izveidotu skaistu pļavu. Runājot par estētisko aspektu, tas man personīgi ir vēl būtiskāks, ģimenes dārzā dabai esam atvēlējuši lielu platību. Man ļoti patīk, kā dārzā izskatās šis kontrasts – mežonīga pļava, kur lielākoties valda dabas noteikumi, un blakus ideāli nopļauts mauriņš, par kuru mūsu dārzā rūpējas Husqvarna robotizētais zāles pļāvējs. Ienest tādā klasiskā pilsētas dārzā dabas ritmu – tas ir tieši tas, ko mēs piedāvājam. Mēs, “Galantus”, vēlamies atgriezt gabaliņu dabas arī urbānajā vidē, un parādīt, ka ienest lauku burvību pilsētas dārzā nav sarežģīti. Piemājas pļavu var ierīkot arī 10 vai 20 kvadrātmetros. Un vēl nepieminēju arī ekoloģisko faktoru, kas sasaucas ar ekonomisko, - šāda pļava prasa daudz mazāk darba un laika – to nav jāmēslo, jāvertikulē, bieži jāpļauj vai jālaista. Es teiktu, ka ekoloģiskais un ekonomiskais iet roku rokā. Argumentu PAR ir ārkārtīgi daudz.”