Kremļa plāni izveidot “Gāzes savienību” Vidusāzijā, kas ļautu piegādāt vairāk gāzes Ķīnai, saskārušies ar Turkmenistānas pretestību. Šī valsts negrasās pieslēgt Krieviju gāzes cauruļvadam, caur kuru tiek piegādāta gāze Ķīnai, vēsta “The Moscow Times”.
Maskavas apgalvojumi, ka “gāzes savienība paplašinās”, rada daudz jautājumu, kas tiešā veidā skar Turkmenistānas intereses, teikts Turkmenistānas Ārlietu ministrijas ziņojumā.
Turkmenistāna, kā arī Uzbekistāna un Kazahstāna jau kopā piegādā gāzi Ķīnai caur Turkmenistānas valsts gāzes uzņēmuma “Turkmengaz” un Ķīnas CNPC uzbūvēto cauruļvadu. No 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā Turkmenistāna piegādā 40 miljardus kubikmetru, bet pārējo apjomu piegādā Uzbekistāna un Kazahstāna.
“Pašreizējā brīdī, runājot par gāzes apjomu sadalījumu, Turkmenistāna neplāno paplašināt projekta “Turkmenistāna - Ķīna” dalībnieku skaitu,” uzsvērusi Turkmenistānas Ārlietu ministrija, piebilstot, ka šo cauruļvadu vēl drīkst izmantot Kazahstāna un Uzbekistāna. Institūcija uzsver, ka jebkādas izmaiņas piegāžu apjomu shēmās ir iespējamas pēc sarunām ar Ašhabādu, taču – šādu sarunu nav bijis.
Krievijas plāni paredz to, ka nepieciešams palielināt gāzes piegādes Kazahstānai un Uzbekistānai, bet pāri palikušo apjomu, kas radīsies šajās valstīs, piegādāt Ķīnai caur Turkmenistānu.
Ķīnas tirgus “Gazprom” ir vitāli svarīgs, jo pagājušajā gadā uzņēmums pārdevis mazāko gāzes apjomu kopš PSRS sabrukuma laikiem (100 miljardus kubikmetru), bet šogad, paredzams, tiks piegādāts vēl par divām reizēm mazāks apjoms. Tas kļūs par Krievijas antirekordu kopš Leonīda Brežņeva laikiem.
Pēc tam, kad Krievija zaudēja piekļuvi Eiropas gāzes tirgum, “Gazprom” saskārās ar miljardiem dolāru lieliem zaudējumiem, kā rezultātā uzņēmumam nācās ievērojami tukšot savas rezerves, lai varētu samaksāt nodokļus valsts budžetam.
Ķīna šogad iegādāsies 22 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes, kas ir par 7 reizēm mazāk, nekā līdz karam tika importēts uz Eiropas Savienību. Centieni vienoties par piegādēm Ķīnai līdz 100 miljardiem kubikmetru gāzes gadā un par gāzes vada “Sila Sibiri-2” būvniecību rezultātus nav nesuši. Martā pārrunās Maskavā ar diktatoru Vladimiru Putinu Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins tā arī neparakstīja ilgi gaidīto līgumu par gāzes piegādēm, lai gan Putins jau ilgāku laiku uzsvēra, ka “vienošanās ir panākta”.
Maijā Pekina deva zaļo gaismu jauna gāzes cauruļvada būvniecībai no Turkmenistānas. Lai arī Ķīnai Turkmenistānas gāze izmaksā 30% dārgāk nekā Krievijas gāze, un Ašhabāda atteicās Ķīnai piešķirt atlaides, Ķīna apstiprinājusi jauno projektu “Līnija D”, kas ļaus Ķīnai saņemt līdz 30 miljardiem kubikmetru gāzes gadā.
2022. gadā caur trim esošajiem cauruļvadiem Ķīna importēja no Turkmenistānas 35 miljardus kubikmetru gāzes gadā, maksājot par 10,3 miljardus dolāru. Krievijas piegādes bija 16 miljardi kubikmetru, bet to vērtība 2,5 reizes zemāka – aptuveni četri miljardi dolāru.
