INFOGRAFIKA ⟩ Ekonomikas ministrija: Situācija darba tirgū šogad būs nogaidoša (1)

Viņš norāda, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2023.gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 880 400 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir audzis par 0,3% jeb 2400, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64,4%, par 0,4 procentpunktiem pārsniedzot iepriekšēja gada otrā ceturkšņa rādītāju.

Ozols atzīmē, ka nodarbināto skaita pieaugumu turpina ietekmēt gan pēcpandēmijas zemās bāzes efekts darba tirgū, gan arī plašāka Ukrainas bēgļu ienākšana nodarbinātībā.

Ņemot vērā gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, gan arī Ukrainas kara bēgļu ienākšanu darba tirgū, bezdarba lejupslīdošā tendence kļūst mērenāka, tomēr neskatoties uz to, bezdarba rādītāji joprojām saglabājās zemā līmenī un ir tuvu pirmspandēmijas līmenim.

Bezdarba līmenis 2023.gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 6,4%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gada otrajā ceturksnī. Kopumā otrajā ceturksnī darba meklējumos bija 60 600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 3,5% jeb 2200 mazāk nekā 2022.gada otrajā ceturksnī.

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2023.gada otrajā ceturksnī palielinājās līdz 68,4%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2022.gada otrajā ceturksnī.

Savukārt šogad otrajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits kopumā ir nostabilizējies pie 948 200, kas par 200 pārsniedz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu 2022.gada atbilstošajā periodā. Līdz ar Ukrainas kara bēgļu ienākošās plūsmas samazināšanos, arī šis plūsmas pozitīvais efekts uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku pakāpeniski izsīkst. Tāpat jāņem vērā, ka daļa kara bēgļu atgriežas mājās, tādējādi demogrāfisko faktoru negatīvā ietekme uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku turpmākajos gados atkal varētu kļūt izteiktāka, atzīmē EM.

Tāpat Ozols norāda, lai gan situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties, tomēr uzlabojumi kopumā ir lēnāki nekā kaimiņvalstīs.

Nodarbinātības līmenis Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija par 4,8 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā, kur tas bija 69,2%, un par 1,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā, kur nodarbinātības līmenis bija 66,1%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā otrajā ceturksnī bija par vidēji 0,4 procentpunktiem augstāks nekā Lietuvā, kur tas bija 6%, bet par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā, kur bezdarba līmenis bija 6,7%.

Ozols norāda, ka sagaidāms, ka neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū turpināsies gada trešajā ceturksnī, palielinoties sezonālam darbaspēka pieprasījumam, tomēr līdz ar zemās bāzes efekta izsīkšanu un nodarbinātībai pietuvojoties savam potenciālam, būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā gada laikā vairs nav sagaidāms.

Kopumā bezdarba līmenis 2023.gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,1%, savukārt nodarbināto skaits saglabāties tuvu 2022.gada līmenim, prognozē Ozols.