/nginx/o/2023/09/02/15565488t1h758f.jpg)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto pētījumu, Īlona Maska īstenotajai sociālā tīkla „Twitter” pārņemšanai bija liela nozīme tam, lai Krievijas propaganda par Ukrainu sasniegtu vairāk cilvēku nekā pirms kara sākuma. Pētījumā konstatēts, ka, neraugoties uz lielāko sociālo tīklu, jo īpaši „Meta”, brīvprātīgo apņemšanos cīnīties pret Krievijas propagandu, Krievijas dezinformācija pret Ukrainu turpina plaukt un zelt.
Ļaujot neierobežoti izplatīt dezinformāciju un naida runu, tiktu pārkāpts Digitālo pakalpojumu likums - ES sociālo plašsaziņas līdzekļu likums, ja tas būtu stājies spēkā pagājušajā gadā, secināts gadu ilgušajā pētījumā.
„Uz Kremli orientētu sociālo plašsaziņas līdzekļu kontu auditorija un sasniedzamība 2022. gadā ievērojami palielinājās visā Eiropā,” teikts pētījumā.
„Provizoriskā analīze liecina, ka 2023. gada pirmajā pusē Kremļa atbalstīto kontu sasniedzamība un ietekme vēl vairāk pieauga, jo īpaši „Twitter” drošības standartu sabrukuma dēļ,” piebilst eksperti.
ES ir apstiprinājusi daudz agresīvāku regulatīvo pieeju valdības sponsorētai dezinformācijai nekā ASV.
Digitālo pakalpojumu likums, kas attiecībā uz lielākajām sociālo mediju platformām stājās spēkā 25. augustā, paredz, ka tām ir jāizvērtē nepatiesas informācijas izplatīšanas risks, jānovērš nepatiesas informācijas izplatīšana, jānovērš sliktākās informācijas popularizēšana ar algoritmiem un jāveic šo algoritmu darbības revīzija.
Pētījumu veica bezpeļņas ideju laboratorija „Reset”, kas iestājas par digitālo platformu lielāku uzraudzību.
Bez pilnīgas piekļuves uzņēmumu rīcībā esošajiem datiem - datiem, kuriem saskaņā ar jauno likumu vajadzētu būt pieejamākiem, - „Reset” paļāvās uz publiski pieejamu informāciju, piemēram, mijiedarbību skaitu ar problemātisko saturu no cilvēkiem, kuri nav sekojuši kontam, kas to sākotnēji publicējis.
Pētījumā tika konstatēts, ka Maska „X” (agrāk – „Twitter”) nebija vienīgais uzņēmums, kas nespēja apturēt Krievijas propagandas izplatīšanos. Kritika tika veltīta arī „Instagram”, „Telegram” un „Facebook”.
Atgādinām, ka iepriekš Eiropas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons (Thierry Breton) tikās ar „Meta” īpašnieku Marku Zakerbergu un „Twitter” īpašnieku Īlonu Masku, kurš pagājušajā gadā iegādājās sociālo tīklu.
Tieši „Twitter” ir piesaistījis vislielāko uzmanību, jo tā jaunais īpašnieks ir mainījis daudzus noteikumus par satura regulējumu, tostarp ignorējot jaunos ES noteikumus.
Iepriekš pēc draudiem bloķēt sociālo tīklu Masks piekrita, ka „Twitter” tiks veikts Digitālo pakalpojumu likuma „stresa tests”, lai noskaidrotu, vai platforma atbilst ES standartiem, lai gan šī testa rezultātus nebija solīts publiskot.
