Cenu rekordi 10 dienas pēc kārtas: Krievijā pieaug degvielas cenas un deficīts (25)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters / Scanpix

Krievijas benzīna tirgū turpinās ievērojams cenu kāpums, ņemot vērā pieaugošo degvielas deficītu, ar ko saskaras valsts dienvidu reģioni. Kā vēsta “The Moscow Times”, Sanktpēterburgas starptautiskajā biržā “Premium-95” markas benzīns pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 75 000 rubļu (715 eiro) atzīmi par tonnu degvielas.

Benzīna cenas sasniegušas rekordus 10 tirdzniecības dienas pēc kārtas. 95. markas benzīns kopš vasaras sākuma kļuvis par 21%, bet kopš gada sākuma – pat 74% dārgāks. Dīzeļdegvielas cena arī būtiski kāpusi, biržā maksājot 68 278 rubļu (651 eiro), kas ir par 58% vairāk nekā gada sākumā.

Tik straujš degvielas cenu kāpums biržā Krievijā nav pieredzēts vismaz pēdējos septiņus gadus. Pēc aģentūras “Reuters” aptaujāto naftas tirgotāju teiktā, virknē Krievijas reģionu radies degvielas deficīts – degviela netiek izvesta no naftas pārstrādes rūpnīcām, un degvielas trūkst virknē degvielas uzpildes staciju.

“Krasnodaras apgabals, Agideja, Astrahaņa – 92. markas benzīna rezervju tikpat kā nav, trūkst arī 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas,” sacīja viens no “Reuters” avotiem. Pēc cita tirgotāja teiktā, visā Samaras apgabalā no naftas pārstrādes rūpnīcām netiek izvesta dīzeļdegviela, bet Rostovas un Krasnodaras apgabalos, kā arī Stavropolē vien atsevišķas naftas bāzes “retu reizi kaut ko piegādā degvielas uzpildes stacijām”.

“Cenas ir trakas,” teica viens no naftas pārstrādes rūpnīcas vadītājiem. Pēc viņa teiktā, tirgus dalībnieki baidās kaut ko pirkt un gaida, kad cenas kritīsies, taču tas nenotiek. Valdība vaino “pelēkos” eksportētājus, kuri iepērk benzīnu par subsidētajām cenām un pēc tam to pārdod ārzemēm pēc pasaules cenām.

Lai izbeigtu šo praksi, Krievijas valdība gatavojas aizliegt brīvu naftas produktu izvešanu no valsts, padarot dīzeļa un benzīna pārdošanu ārvalstu valūtās par valsts izvēlētu kompāniju privilēģiju.

Šādi pasākumi varētu tikt ieviesti jau tuvākajā laikā. Pēc “Kommersant” ziņotā, varasiestādes pieprasa detalizētus datus par naftas produktu ražošanu un eksportu no vairāk nekā 70 kompānijām, tostarp no lielākajiem uzņēmumiem kā “Lukoil”, “Rosneft” un “Gazprom”, kā arī no neatkarīgajām naftas pārstrādes rūpnīcām.

Komentāri (25)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu