Saeima ceturtdien, 7. septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz par diviem gadiem pagarināt valodas pārbaužu termiņu Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā, ja viņi jau būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot pārbaudi. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” par likumprojektu diskutēja Jānis Dombrava (NA) un Atis Švinka (“Progresīvie”).
Par grozījumiem pirmajā lasījumā nobalsoja 80 deputāti, savukārt pret balsoja 13 Nacionālās apvienības deputāti.
Jau Saeimas debatēs Dombrava izteica kritiku, ka ar šiem grozījumiem tiekot radīta par citiem iedzīvotājiem priviliģētāka grupa, kura divus gadus varēs atrasties gan Latvijā, gan Krievijā.
Raidījumā “Šodienas jautājums” Dombrava turpināja savu kritiku, apgalvojot, ka nepietiekami definēti un pakļauti interpretācijām ir likumprojektā minētie attaisnojošie iemesli, kas ļautu pieteikties uz valodas pārbaudes pagarinājumu.
Atis Švinka gan tam nepiekrīt un norāda, ka atbildīgā komisija par šo jautājumu diskutēja, kā arī Saeimas Juridiskais birojs jau vērsa uzmanību uz šo teikumu - attaisnojošu iemeslu dēļ - un lūdza Iekšlietu ministriju to mutiski noformulēt, lai protokolā paliktu skaidrs, kas ar to ir domāts. “Atbilde bija - veselības apstākļu un komandējumu dēļ. Šie divi iemesli tika minēti,” paskaidroja Švinka. Savukārt tie, kas nebija pieteikušies valodas pārbaudēm bez attaisnojošiem iemesliem, uz pagarinājumu pretendēt nevarēs, piebilda Švinka.
Dombrava norādīja, ka sākotnēji šie grozījumi paredzēja, ka pilnīgi visi varēs iegūt uzturēšanās atļauju pagarinājumu.
Švinka uzsvēra, ka šajā likumprojektā ļoti svarīga būs individualizēta pieeja katram gadījumam. Likumprojekta mērķis nav izraidīšana, bet gan tas, lai šie cilvēki iemācās valodu, ja vēlas dzīvot Latvijā, skaidroja Švinka
Dombrava papildināja, ka tas ir tikai viens no mērķiem, otrs mērķis ir izfiltrēt tos, kuri rada draudus nacionālai drošībai. Dombrava uzsvēra, ka NA neatbalsta un neatbalstīs šo likumprojektu, jo tie, kas nav prasības izpildījuši, rada riskus.
Liela daļa nevēloties tieši Valsts drošības dienesta anketas pildīt, apgalvoja Dombrava.
“Faktiski nebūs iespēja konstatēt, vai cilvēks tiešām mācās [valodu]. Arī VDD šo atzinumu sagatavos pietiekami garā termiņā, ja nav uzreiz pilna skaidrība par šīs personas faktisko darbību. Īsā atbilde - nav skaidrs, kā notiks pārliecināšanās, ka cilvēks tiešām mācās,” norādīja Dombrava.
Raidījuma vadītāja Anete Bērtule jautāja abiem diskusijas dalībniekiem, vai iespējams, ka būs nepieciešama vēl viena pretimnākšana pēc diviem gadiem?
Švinka uzskata, ka tas nebūs nepieciešams. Turpretī Dombrava bija skeptiski noskaņots. “Es šo uzskatu par fundamentālu kļūdu, ka šāda ļengana attieksme tiek parādīta,” teica Dombrava.