Itālijas valdība piektdien apstiprinājusi likumprojektu, kas satur daļu no premjerministres Džordžas Meloni pretrunīgi vērtētajām vēlēšanu sistēmas reformām.
Likumprojekts paredz tiešas premjerministra vēlēšanas, kurās valdības vadītājs tiktu izraudzīts ar vienkāršu balsu vairākumu.
Idejas atbalstītāji apgalvo, ka tas radītu lielāku politisko stabilitāti. Līdz šim Itālija izcēlusies ar īpaši lielu politisko nestabilitāti, un 78 gados, kas pagājuši no Otrā pasaules kara, nomainījušās jau gandrīz 70 valdības.
Saskaņā ar ieceri premjerministra kandidātus jāizvirza priekšvēlēšanu koalīcijām. Tā koalīcija, kuras kandidēts vēlēšanās uzvarētu, automātiski iegūtu 55% vietu gan parlamenta apakšnamā, gan Senātā.
Ja Meloni izdosies izdabūt cauri savas ieceres, tie būs visvērienīgākie konstitūcijas grozījumi kopš 1948.gada, kad stājās spēkā pašreizējais pamatlikums.
Meloni pati to nosaukusi par "visu reformu māti".
Reformas iecerētas, lai novērstu hronisko valdību nestabilitāti. Ik pa brīdim, sabrūkot kārtējam kabinetam, Itālijā pie varas nāk tā dēvētās tehnokrātu valdības.
Pēdējo reizi tas notika 2021.gadā, kad populistiskās "Pieczvaigžņu kustības" pārstāvja Džuzepes Kontes vadīto valdību, kas krita Covid-19 pandēmijas izraisītās politiskās krīzes rezultātā, nomainīja Mario Dragi vadītais tehnokrātu kabinets jeb tā dēvētā nacionālās vienotības valdība.