Ekonomisti skaidro, ka viens no iemesliem varētu būt tas, ka cilvēkiem, kuri iegādājas dārgas preces, ir vairāk alternatīvu. Ja viņu iecienītākā dārgā prece kļūst pārāk dārga, viņi var pāriet uz kaut ko lētāku. Savukārt tiem, kas jau tā pērk pašu lētāko, izvēles nav. Tas nozīmē, ka veikali var drošāk paaugstināt cenas lētākajām precēm, zinot, ka pieprasījums pēc tām saglabāsies. Vēl viens iemesls varētu būt saistīts ar peļņas maržām. Ja veikalu peļņas daļa ir augstāka, pārdodot dārgas preces, tiem nav tik daudz jāpaaugstina cenas, lai saglabātu peļņu absolūtā izteiksmē, kad izmaksas pieaug.
Ekonomisti uzsver, ka šis skaidrojums tomēr liktu mazumtirgotājiem upurēt daļu no relatīvās peļņas (maržas), ko noteikti nevar izslēgt, ņemot vērā straujo inflāciju un būtisko cenu konkurenci starp lielveikaliem. Tāpat šo teoriju var izmantot, lai izskaidrotu to, kāpēc dārgām precēm cenas nav samazinājušās - šobrīd mazumtirgotāji, iespējams, mēģina atgūt toreiz zaudēto maržu.
Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka viņi ir izvirzījuši dažus pieņēmumus, lai salīdzinātu, kā inflācija var ietekmēt mājsaimniecības ar dažādiem ienākumu līmeņiem. Tostarp pieņemts, ka mājsaimniecības, kurām ir vairāk naudas, iegādājas dārgākas alternatīvas visiem produktiem, piemēram, vīnam, sviestam un pienam, lai gan patiesībā turīga ģimene var pirkt parasto pienu vai varbūt vispār iztikt bez tā. Turklāt ekonomisti pieņēma, ka ikvienai kategorijai ir vienāda nozīme pārtikas preču tēriņos, kas tā, visticamāk, nav.