Nīderlandē gaidāmas parlamenta vēlēšanas; izteikta līdera nav

Pēc Marka Rites 13 gadus ilgās atrašanās valdības vadītāja krēslā tajā pirmo reizi varētu nonākt sieviete - 46 gadus vecā Dilana Jēšilgīsa, kas jau kļuvusi par Rites pēcteci liberāli konservatīvās Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (PVV) līdera amatā.

Turcijā dzimusī politiķe, kas Nīderlandē pati savulaik nokļuvusi kā patvēruma meklētāja, tagad iestājas par imigrācijas samazināšanu.

Vēlēšanu kampaņā viņa uzsvērusi, ka pašas piedzīvotā dēļ zina, "ko nozīmē meklēt brīvību un drošību", taču tagad imigrantu skaits Eiropas Savienībā (ES) ir pārāk liels, lai tā varētu būt "droša vieta īstiem bēgļiem".

Jēšilgīsa tomēr nav spējusi skaidri formulēt, kā viņas darbs valdības vadībā atšķirtos Rites, kura vadītās valdības pastāvīgi tikušas ierautas dažādos skandālos.

Aptaujās VVD uz papēžiem min tikai augustā dibinātā partija "Jaunais sabiedriskais līgums" (NSC), kuras līderis ir 49 gadus vecais Pīters Omcigs.

Lielbritānijā un Itālijā studējušais poliglots ir apņēmies attīrīt Nīderlandes politiku, cīnoties pret korupciju gan dzimtenē, gan Eiropā.

Tomēr vēlētājus mulsina harizmātiskā trauksmes cēlēja nevēlēšanās pašam ieņemt premjera amatu, ja viņa partija uzvarētu vēlēšanās.

"Tas, kurš kļūs par premjerministru vai pat ministru, man ir otršķirīgi," norādījis Omcigs, pieļaujot, ka par premjeru varētu virzīt kādu, kas pat nav NSC vēlēšanu sarakstā.

Aptaujās no VVD un NSC nedaudz atpaliek Darba partijas un zaļo koalīcija, kas par savu premjera kandidātu izvirzījusi bijušo ES komisāru un tā dēvētā zaļā kursa ieviesēju Fransu Timmermansu.

Pēdējā laikā strauji pieaudzis atbalsts arī galēji labējai Brīvības partijai, kuras eiroskeptiski noskaņotais līderis Gērts Vilderss krasi iestājas pret imigrāciju.

Jēšilgīsa pieļāvusi iespēju sadarboties ar Vildersu jaunās valdības veidošanā.

Kā liecina aptaujas, nesen izveidotā agrārā Zemnieku-pilsoņu kustība (BBB) sākusi zaudēt savu līdzšinējo sparu. BBB izauga no protesta kustības pret valdības mēģinājumiem ierobežot tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešus lauksaimniecības nozarē un šogad guva ievērojamus panākumus Senāta vēlēšanās.

Nīderlandieši par šobrīd aktuālākajiem jautājumiem atzinuši imigrāciju, mājokļu krīzi, veselības aprūpi un dzīves līmeni.

Tomēr arī politiskās reformas ir nozīmīgs aspekts vēlētāju apziņā, ko cenšas izmantot Omcigs.

Gaidāms, ka pēc vēlēšanām būs ilgas un sarežģītas sarunas, pirms izdosies izveidot darbspējīgu valdības koalīciju.

Septembrī Nīderlandes vēlēšanu komisija paziņoja, ka vēlēšanās varētu startēt 70 partijas, tomēr oficiāli dalībai vēlēšanās reģistrētas tikai 26 partijas, no kurām 17 ir pārstāvētas pašreizējā parlamenta sasaukumā. 2021.gadā cīņā par 150 deputātu vietām parlamenta apakšnamā iesaistījās 89 partijas. 37 no tām izcīnīja pārstāvniecību parlamentā, kur šobrīd darbojas 21 frakcija.

Vēlēšanas notiek reizi četros gados. Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, tajās nav noteikta procentu barjera, kas pārvarama, lai iekļūtu parlamentā. Kārtējās parlamenta vēlēšanas Nīderlandē bija paredzētas 2025.gada pavasarī, tomēr pēc Rites ceturtās valdības izjukšanas jūlijā tika izsludinātas parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Līdzšinējā četru partiju koalīcija sabruka, nespējot atrisināt partiju domstarpības par imigrācijas ierobežošanu.

Rite, kas premjera amatā atradies jau kopš 2010.gada, kļūstot par ilggadīgāko valdības vadītāju Nīderlandes vēsturē, paziņojis, ka pēc ārkārtas vēlēšanām atstās politiku.