Kādēļ nepamatota antibiotiku lietošana var būt ļoti bīstama

Ieskats vēsturē

Jau senie romieši un grieķi bija ievērojuši pelējuma sēnītes brīnumaino dziedniecisko iedarbību uz brūcēm, bet 1928. gadā Aleksandrs Flemings atklāja, ka, uzliekot nelielu daudzumu zilganzaļa pelējuma uz stafilokoka baktērijām, tās tiek iznīcinātas. Tā radās viena no visizplatītākajām antibiotikām – penicilīns, kura ir radīta no viena veida pelējuma.

Dabiskā veidā antibiotikas izstrādā dzīvu organismu šūnas. Pazīstamākās antibiotikas ir penicilīns, streptomicīns, eritromicīns, tetraciklīns, ampicilīns un citas. Protams, ir arī ķīmiskā ceļa radītas antibiotiskas vielas, tādējādi pieejamajā klāstā ir gan dabiski, gan mākslīgi iegūti pretmikrobu līdzekļi.

Kāpēc antibiotikas neder visām kaitēm

Antibiotikas lieto pret bakteriāliem iekaisumiem un infekcijām, bet tās nepalīdz pret vīrusu izraisītām slimībām, kā, piemēram, iesnām, saaukstēšanos, gripas vīrusu vai rotavīrusu. 

Gripas laikā lietot antibiotikas ir bezjēdzīgi – tās ne tikai neatvieglos slimnieka stāvokli, bet arī stiprinās baktēriju izturību pret antibiotikām. Ja tajā brīdī organismā izveidosies iekaisums, tad jau būs krietni sarežģītāk tikt ar to galā.

Baktērijas, pret kurām antibiotikām ir jācīnās, ir ļoti viltīgas un izturīgas. Tām piemīt apbrīnojama spēja pretoties, ko nodrošina strauja mutāciju veidošana, kas nodrošina baktēriju ar jaunām īpašībām, protams, noturīgām pret antibiotikām. Dažām baktērijām mutācijas laiks ir pat mazāks par 10 minūtēm! Pēc šāda procesa jaunās īpašības tiek nodotas tālāk. Kad baktērijas ar jauniegūtajām īpašībām izraisa jaunu saslimšanu, iepriekš lietotās antibiotikas ir jau bezspēcīgas. Nepieciešamas citas – stiprākas.

Ar ko bīstama neapdomīga antibiotiku lietošana

Pēdējo gadu laikā pasaulē un Latvijā būtiski palielinās rezistence pret antibiotikām – nepamatota antibiotiku lietošana rada stāvokli, kad baktērijas kļūst nejutīgas jeb rezistentas pret antibiotikām un šīs zāles vairs nepalīdz. Līdz ar to atsevišķos gadījumos ārstēšana kļūst ilgāka un dārgāka, samazinās ārstu rīcībā esošais arsenāls. Tā, piemēram, pētījumi liecina, ka uz ampicilīnu reti kura baktērija vairs reaģē, lai gan pirms desmit gadiem tas bija viens no pirmajiem medikamentiem urīnceļu infekciju ārstēšanā. Drīz varētu pienākt kārta arī amoksicilīnam.

Antimikrobiālā rezistence ir viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām Eiropā un Eiropas zonas valstīs, kur katru gadu vairāk nekā 670 000 infekciju gadījumus izraisa pret zālēm rezistentas baktērijas –

aptuveni 33 000 cilvēku mirst šo infekciju tiešu seku dēļ, antimikrobiālās rezistences radītais slogs veselībai ir salīdzināms ar gripas, tuberkulozes un HIV/AIDS slogu kopā ņemtiem.

Atbildīga antibiotiku lietošana samazina šādas rezistences izplatību. Tādēļ antibiotikas vajadzētu lietot vienīgi gadījumos, kad tās ir izrakstījis ārsts, ievērojot speciālista norādījumus par pareizu zāļu lietošanu.

Kas jāņem vērā, lietojot antibiotikas

Antibiotikas drīkst izrakstīt tikai ārsts, turklāt arī tikai tad, ja ir radušies nopietni sarežģījumi vai komplikācijas, piemēram, plaušu karsonis vai vidusauss iekaisums.

Lai cik kārdinoši būtu, nedrīkst uzsākt “pašārstēšanos” ar antibiotikām pēc paša iniciatīvas, bez ārsta ziņas.

Vienmēr vajadzētu lietot ārsta izrakstīto preparātu, nevis antibiotiku "pārpalikumus", kas mājas aptieciņā saglabājušies no iepriekšējām reizēm. Tāpat ir svarīgi precīzi ievērot lietošanas devu un norādījumus, uz savu galvu nepāraucot dzert antibiotikas, kad pašsajūta ir uzlabojusies, bet izlietojot visu ārsta norādīto kursu.

Pēc antibiotiku kursa pāri palikušās zāles nevajag uzglabāt mājās, kā arī nedrīkst neizmest tās kopā ar sadzīves atkritumiem. Lai nenodarītu kaitējumu videi, labāk nogādāt antibiotiku pārpalikumus kādā no aptiekām, kur pieņem neizlietotās zāles utilizācijai.

Pret antibiotikām var būt arī alerģija, turklāt jārēķinās arī ar dažādām nevēlamām blaknēm: vemšanu, caureju, vitamīnu uzsūkšanās grūtībām, kas izskaidrojams ar to, ka antibiotikas iznīcina ne tikai sliktās baktērijas, bet arīdzan, piemēram, organismam derīgas baktērijas zarnu mikroflorā.

Tas savukārt ietekmē dabisko mikrofloru, izjaucot tās līdzsvaru un ļaujot savairoties citām, sliktajām baktērijām. Lai baktēriju līdzsvars organismā atjaunotos, nepieciešams laiks. Tādēļ papildus antibiotikām var lietot probiotikas un prebiotikas, kas palīdzēs atjaunot zarnu mikrobiomu.

Svarīgi laikus, pirms vīrusu sezonas sākšanās, stiprināt savu imūnsistēmu, lai nesaslimtu vai veiksmīgāk cīnītos ar slimībām, neiedzīvojoties komplikācijās, kas ārstējamas ar antibiotikām.

Ja imunitāte un organisma mikroflora ir gana spēcīga, tad lielākoties organisms pats spēj uzveikt nevēlamos mikrobus dabiskā veidā. Ja ir veselības problēmas, svarīgi ir neievilkt tās, bet savlaicīgi konsultēties ar savu ārstu, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu ārstēšanu. Tad būs daudz lielāka iespējamība uzveikt saslimšanu ar dabiskiem līdzekļiem, iztiekot bez antibiotikām.