Infografika ⟩ Latvijai ir augstākais pāridarījumu indekss skolās starp OECD valstīm (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Shutterstock

Kādu no pāridarījumu veidiem vismaz reizi mēnesī izjutuši 29% Latvijas skolēnu, kas ir augstākais rādītājs starp OECD valstīm, liecina šonedēļ publiskotie Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.

Latvijai seko tādas valstis kā Austrālija, Jaunzēlande un Lielbritānija. Vidēji OECD valstīs ar citu skolēnu pāridarījumiem, piemēram, izsmiešanu, draudēšanu vai fizisku aizskaršanu sastapušies 20% skolēnu.

Salīdzinot ar 2018.gadu, pērn pētījumā pāridarījumu biežums kopumā un visos atsevišķos veidos Latvijā un arī vidēji OECD valstīs ir statistiski nozīmīgi samazinājies, bet joprojām tas ir augsts, atzīmēja pētnieki. OECD valstīs pāridarījumus vairāk izjūt zēni un skolēni ar zemāku ģimenes sociāli ekonomisko stāvokli, bet Latvijā 2022.gadā šo atšķirību vairs nav.

28% Latvijas skolēnu savā skolā ir redzējuši vandālismu, 26% - jauniešu bandas, 23% - kautiņu, kurā kāds ir savainots, bet katrs piektais skolēns jeb 20% dzirdējuši viena skolēna izteiktus draudus izrēķināties ar citu skolēnu. 12% skolēnu redzējuši, ka skolā tiek ienests šaujamierocis vai nazis.

Vardarbība skolā var likt skolēniem justies nedroši, apgrūtināt skolotāju darbu, traucēt skolēniem veidot stipras saiknes skolā un ar to. Latvijas skolēniem drošības sajūtas indeksa vērtība ir 0,15. Ievērojami drošāk skolā un ārpus tās jūtas zēni - indeksa vērtība ir par 0,38 augstāka nekā meitenēm -, kā arī skolēni no ģimenēm ar augstu sociāli ekonomisko statusu un no lauku skolām. Latvijas skolēni jūtas vienlīdz droši vai nedroši neatkarīgi no tā, vai viņi mācās Rīgas, lauku vai pilsētu skolās.

Ar drošības sajūtu skolā cieši saistīta esot piederības sajūta. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu piederības sajūta skolai ir sliktāka nekā vidēji OECD valstīs - indeksa vērtība, kas raksturo skolēna piederības sajūtu skolai, ir negatīva. Tas nozīmē, ka Latvijas skolēni biežāk piekrituši tādiem apgalvojumiem kā "es skolā jūtos atstumts", "man nav viegli iedraudzēties", "jūtos neiederīgs", "jūtos dīvaini un ne savā vietā", "jūtos vientuļš", "nedomāju, ka patīku citiem skolēniem".

Pētnieki atzīmēja, ka vidēji visās OECD valstīs skolēnu piederības izjūta skolā no 2018. līdz 2022.gadam ir pavājinājusies, bet Latvijas un Igaunijas skolēniem tā palikusi praktiski nemainīga, tātad attālināto mācību laiks nav mainījis šo skolēnu sajūtas par piederību skolai.

Pētnieki arī secinājuši, ka skolēni, kuriem ir ciešāka piederības sajūta savai skolai, ir vairāk apmierināti ar dzīvi - ja skolēna piederības sajūtu raksturojošais indekss palielinātos par vienu vienību, arī skolēna apmierinātība ar dzīvi pieaugtu par 1,02 punktiem.

Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi, taču apmierinātības līmenis, salīdzinot ar 2018.gadu, turpina nozīmīgi samazināties - 2018.gadā skolēnu vērtējums bija 7,16 punkti, bet 2022.gadā 6,76 punkti. Latvijā samazinājies ļoti apmierināto skolēnu relatīvais skaits, bet neapmierināto skolēnu skaits relatīvais skaits ir nedaudz pieaudzis - attiecīgi 24% un 15%

Vidēji arī OECD valstīs kopumā skolēnu apmierinātības līmenis ar dzīvi ir pazeminājies, secināts pētījumā. Apmierinātības vidējais līmenis kaimiņvalstīs gan ir nedaudz augstāks - Igaunijā 6,91, Somijā 7,41, bet Lietuvā 7,14.

Pētījumu 2022.gadā īstenoja 37 OECD valstīs un 44 partnervalstīs. Kopumā tajā piedalījās aptuveni 690 000 skolēnu 15 gadu vecumā, reprezentējot aptuveni 29 miljonus savu vienaudžu 81 valsts skolās.

No Latvijas pētījumā piedalījās 5373 skolēni no 225 skolām, kuri statistiskās izlases rezultātā pārstāvēja aptuveni 16 800 skolēnus, kuri dzimuši 2006.gadā un mācās dažādās Latvijas izglītības iestādēs, izņemot speciālās izglītības iestādes, ne zemāk par 7.klasi. 86% pētījuma dalībnieku bijuši devīto klašu skolēni.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu