"Maskavas nama" pārņemšana valstij izmaksās pusmiljonu eiro gadā (21)

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka ēka Marijas ielā 7 pāries Latvijas valsts īpašumā.

Komisija likumprojektu skatīja sēdes publiskajā un slēgtajā daļā. Komisija rosināja virzīt likumprojektu steidzamības kārtā, proti, divos lasījumos.

Sēdes publiskajā daļā Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmais vietnieks Jānis Batalauskis norādīja, ka birojam iebildumi pret šo likumprojektu nav. Arī Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus norādīja, ka dienests atbalsta likumprojekta virzību, turklāt dienests ir vairākkārt informējis valsts augstākās amatpersonas par šī objekta radīto apdraudējumu nacionālajai drošībai. 

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektam nav ietekme uz valsts budžetu, taču, kā izskanēja komisijā, papildu nauda tomēr būs nepieciešama. Satiksmes ministrijas (SM) skaidrojumu par papildu finansējumu komisija neguva, jo tās pārstāvji nebija ieradušies, kas raisīja deputātos izbrīnu.

SM komisijai iesniegtajā atzinumā par šo likumprojektu pausta gatavība pārņemt nekustamo īpašumu ministrijas valdījumā. Vienlaikus par nekustamā īpašuma lietošanu no būvju īpašnieka puses ministrijai ir izveidojies parāds 36 007 eiro apmērā, tostarp parāds par zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli.

Nekustamā īpašuma pārņemšanas SM valdījumā gadījumā ministrijai būs nepieciešami papildu līdzekļi. Provizoriski nepieciešamie papildu līdzekļi īpašuma apsaimniekošanai un uzturēšanai vienam gadam ir 495 395 eiro. 7756 eiro nepieciešami par nekustamā īpašuma nodoklis par zemi, nekustamā īpašuma nodoklim par būvi 35 225 eiro apmērā, 332 414 eiro apsaimniekošanas maksai un 120 000 eiro komunālo pakalpojumu izmaksām.

Sēdes publiskajā daļā asas diskusijas izpalika, jo kopumā koalīcijas deputātiem bija atbalstošs viedoklis par likumprojekta virzību. Vienīgais, kurš cēla iebildumus, bija opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (PLV), kurš solīja balsojumā nepiedalīties.

Zivtiņa ieskatā objekta pārņemšana valsts īpašumā būs tikai papildu slogs, jo nav skaidrs, ko valsts tālāk darīs ar šo īpašumu. Viņa ieskatā, Latvijā visus Krievijai piederošos objektus vajadzētu atsavināt vienā reizē, nevis "cirst kaķim asti pa gabaliņam".

Šis likumprojekts esot atsevišķu partiju priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamgad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Cerot sagaidīt atbildes uz jautājumiem par iekšējās drošības apdraudējumiem, Zivtiņš norādīja, ka, ja ēkā pulcējas antivalstiski elementi, tad tie jāņem ciet un jātiesā, jo pretējā gadījumā pēc īpašuma pārņemšanas šādi cilvēki pulcēsies citā vietā.

Jau ziņots, ka likumprojekta "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Ēkas "Maskavas nams" īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams", kopš 2020.gada 10.marta - ārvalsts komersanta pārstāvniecība "Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs"", kurai zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku. Abu šo juridisko veidojumu struktūra ir saistīta ar tiešu Krievijas un attiecīgi Maskavas pilsētas ietekmi, teikts likumprojekta anotācijā.

Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Sobjaņins un Putins 2022.gada 25.februārī iekļauti ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (OFAC) un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.

Komisija, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, norāda, ka Krievijā bāzētais juridiskais nodibinājums Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs atrodas Maskavas pilsētas Ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta pakļautībā, kas savukārt atrodas Maskavas pilsētas valdības pakļautībā. Līdz ar to ar augstu ticamības pakāpi varot apgalvot, ka šī departamenta darbību faktiski kontrolē Maskavas pilsētas mērs Sobjaņins. Arī saskaņā ar Tieslietu ministrijas publicētajiem datiem par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko kontrolētāju uzskatāms Sobjaņins.

NDK norāda, ka valstij Satiksmes ministrijas (SM) personā pieder zemesgabals, uz kura atrodas ēka "Maskavas nams", tādēļ paredzēts īpašuma tiesības nostiprināt uz valsts vārda SM personā. Tādējādi līdz ar likuma pieņemšanu tiktu izveidots vienots nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst gan zeme, gan ēka.

Likumprojekts paredz arī citus ar īpašuma tiesību nostiprināšanu saistītus jautājumus un tālāko rīcību pēc tam. Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts īpašumā nekustamais īpašums pāriet brīvs no jebkādiem apgrūtinājumiem un nastām, ar to saprotot, ka valsts neturpina un nepārņem nekādas saistības, ciktāl tās izriet no iepriekšējā īpašnieka un ar to saistīto personu (lietotāju) veiktajām darbībām. Likumprojekts paredz noteikt arī, ka personām, kurām piederoša manta atrodas nekustamajā īpašumā, ir tiesības un pienākums to septiņu dienu laikā no telpām izvest, savukārt pēc termiņa palikusī manta uzskatāma par bezsaimnieka mantu, kas piekrīt Latvijas valstij un par tālāko rīcību ar to lemj Ministru kabinets. Likumprojekts uzliek arī attiecīgajām personām pienākumu pārreģistrēt nekustamajā īpašumā reģistrētās juridiskās adreses.

Likumprojekta pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2024.gada 31.martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu. Tālākajā rīcībā jāņem vērā iespējas īpašumu izmantot palīdzības sniegšanā Ukrainai vai ukraiņiem, ņemot vērā to, ka Latvijai nav mērķa iedzīvoties vai gūt kādu labumu no šī nekustamā īpašuma.