Igaunija kandidēs uz ANO Cilvēktiesību padomes locekļa tiesībām 2026.-2028. gadā, otrdien, 12. decembrī, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas parakstīšanas 75. gadadienā Ženēvā paziņoja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
"Lai mainītu pasauli, mums ir jāsāk ar sevi un savu valsti. Līdzās pašreizējiem izaicinājumiem Igaunija ir gatava reaģēt uz jauniem draudiem, piemēram, klimata pārmaiņām un ar tehnoloģijām saistītos izaicinājumus, kam ir tieša ietekme uz cilvēktiesībām," teica Kariss.
"Kā valstij, kuru veidojusi tās vēsture un kura pieradusi rīkoties ārējas varas spiediena apstākļos, mēs apņemamies pilnībā ievērot brīvību, cilvēka cieņu un cilvēktiesības," Kariss paziņoja par Igaunijas lēmumu kandidēt uz vietu ANO Cilvēktiesību padomē 2026.-2028.gadā.
Viņš piebilda, ka principi, kas pirms 75 gadiem bija iemesls vispārēju principu un standartu izveidei, joprojām pamats pasaulei.
Igaunijas prezidents uzsvēra, ka pat dažas izmaiņas ikdienas dzīvē var graut cilvēktiesības.
"Nepieciešamība garantēt drošību nevar būt attaisnojums cilvēktiesību pārkāpumiem; tehnoloģiju nozare nedrīkst noteikt, ka interneta komunikācijas privātums ir svarīgāks par, piemēram, bērnu tiesību aizsardzību," viņš teica.
Kariss Ženēvā piedalījās arī diskusijā par cilvēktiesību aizsardzību digitālajā vidē. Viņš uzsvēra, ka internetam ir jāpaliek brīvam, atvērtam un drošam, vienlaikus saglabājot tā globālo un decentralizēto raksturu un spēju sadarboties.
"Jebkurā gadījumā ir būtiski rūpīgi uzraudzīt, lai digitālo tehnoloģiju neierobežotās iespējas neapdraudētu indivīda drošību, cieņu un autonomiju," sacīja Kariss, uzsverot izaicinājumus, ko rada mākslīgā intelekta, blokķēdes tehnoloģijas un kvantu skaitļošanas attīstība.
"Tehnoloģiju attīstība nav saistīta tikai ar produktiem, pakalpojumiem un jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem - tā ir daļa no demokrātijas. Mēs varam vienlaikus attīstīt uz cilvēku orientētas tehnoloģijas un sabiedrību, kas aizsargā cilvēktiesības -- to labi pierāda Igaunijas pieredze," uzsvēra valsts vadītājs.
Igaunija bija ANO Cilvēktiesību padomes locekle 2013.-2015.gadā, un 2020.-2021.gadā tā bija ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle.
Padomē ir 47 locekļu organizācija Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē, kas ir atbildīga par visu cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību visā pasaulē.