Gads jau teju noslēdzies, bet valstij vēl jāuzspēj tikt skaidrībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu pārfinansēšanu īstenotajiem projektiem. Pašreizējā situācija draud ar 200 miljonu eiro zaudēšanu. Valdība vienojusies, ka daļa projektu tiks pabeigti ar nākamo ES fondu periodu, bet tas nozīmē mazāk finansējuma citām vajadzībām, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
No ES fondiem 2014.-2020. gada plānošanas periodā Latvijai bija pieejami 4,6 miljardi eiro. Beidzoties šim gadam, noslēgsies arī perioda projektu īstenošana, taču 99 no tiem vēl nav pabeigti. Tas rada risku, ka 200 miljoni eiro paliks neieguldīti.
Plašāk izskanējušie laicīgi nepabeigtie projekti ir Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss un “Rail Baltica”, taču tie nav vienīgie un īpaši uzraugāmi projekti ir arī citās nozarēs.
Lai valstij nevajadzētu ieguldītos miljonus atmaksāt atpakaļ, risinājums ir projektu posmošana, jeb projektu nobeiguma pārcelšana uz nākamā perioda finansējumu.
"Šinī brīdī mēs noslēdzam projektu, bet Eiropas Komisija piekrīt tam, ka no nākamā perioda mēs varam tos projektus pabeigt. Diemžēl jāsaprot, ka nākamajā periodā konkrētās ministrijas saviem projektiem dabūs mazāk naudas tieši par tik, cik no iepriekšējā perioda, kas ir kavēti projekti," stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Visvairāk nepabeigto projektu ir Satiksmes ministrijai (SM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kurām ir pieejams lielākais finansējums un ieplānoti vērienīgākie projekti.
SM pārraudzībā aizkavējušies tādi projekti kā "Rail Baltica", "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūra un "Pasažieru vilciena" ritošā sastāva projekts. No 854 miljonu eiro plānu noteikumu apstiprināšanas izpildīts nav neviens. Savukārt IZM no 687 miljoniem eiro plāns apstiprināts 14 miljoniem.
Kavēšanās projektu izpildē bieži tiek skaidrota ar ģeopolitiskajiem satricinājumiem, piemēram, pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Tomēr ministrijas nenoliedz, ka problēmas ir arī ar kapacitāti.
Savukārt Eiropas Komisija (EK), kas uzrauga fondu investīcijas, mierina, ka situācija esot līdzīga arī citās dalībvalstīs.
Lai ES finansējuma ieguldīšana notiktu atbildīgāk, ir plānots organizēt komiteju finanšu ministra vadībā.
"Ļoti negribētos, lai fondi aiziet ierēdniecības pavadā, kas bieži vien tā ir, jo prasības ir sarežģītas un grūti saprast. Mēs esam vienojušies, ka mēs šos fondu jautājumus gribam politiski risināt. Pārskatīt kādu daļu no fondiem. Līdz ar to šāda komiteja būtu vieta, kur ministri var nākt kopā un politiski lemt šos jautājumus," skaidroja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Jaunā komiteja uz pirmo sēdi sanākt kopā varētu janvārī.