Piedāvā būtiski paātrināt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju

Rīkojumu par LSPA reorganizāciju, to integrējot Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), valdība pieņēma 2022.gada decembrī. Atbilstoši tam ministrija izdeva rīkojumu par LSPA reorganizācijas plānu, kas ticis saskaņots ar reorganizācijas komisiju. Vienlaikus, kā apgalvo IZM, LSPA vadība nav pildījusi plānā paredzētus uzdevumus, piemēram, nav parakstījusi reorganizācijas rīkojuma paredzēto sadarbības līgumu starp IZM, Veselības ministriju (VM), RSU un LSPA par akadēmijas integrāciju universitātes struktūrā.

IZM vērš uzmanību uz identificētiem būtiskiem riskiem Atveseļošanas un noturības mehānisma granta pieteikumu finansējumu saņemšanai, jo netiek īstenoti reorganizācijas plānā paredzētie pasākumi. Par radītiem būtiskiem neattiecināmo izdevumu riskiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektā saņemti vairāki Centrālās finanšu un līgumu aģentūras brīdinājumi.

Investīcijas otrās kārtas mērķi ir sasniedzami līdz 2026.gada jūnijam, taču reorganizācijas pabeigšana 2026.gada 1.janvārī nozīmētu paaugstinātu risku visu mērķu sasniegšanai, uzskata IZM, norādot, ka noteiktu trūkumu gadījumā pusgada periodā to novēršana varētu būt neiespējama. Turpretim augstskolu reorganizāciju pabeidzot līdz 1.jūlijam, konsolidācijas grantu īstenošanu varēs nodrošināt secīgi, un atbilstošie uzraudzības rādītāji tiks sasniegti līdz šī gada 30.septembrim.

Atbilstoši IZM piedāvātajam, līdz 29.februārim izglītības un zinātnes ministram apstiprināšanai tiks iesniegts LSPA reorganizācijas plāns. Savukārt līdz 31.maijam noslēgts sadarbības līgums par akadēmijas integrāciju RSU struktūrā, iepriekš to saskaņojot ar LSPA reorganizācijas komisiju.

Tikmēr LSPA uzskata, ka riskus neapgūt ES finansējumu radījusi pati valdība, bet saskaņošanai nodoto rīkojuma projektu raksturo kā "spilgtu valsts pārvaldes darbības pieļaujamo uzvedības robežu pārkāpumu".

LSPA Projektu vadības centra projektu vadītāja Iveta Bērziņa aģentūrai LETA izteica pieļāvumu, ka minētais risks iestājas visiem Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna līdzekļu saņēmējiem, jo valdība attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, kas ļauj saņemt šos līdzekļus, pieņēma pērn decembrī.

Tas "objektīvi ir mazs termiņš šādu vērienīgu līdzekļu apgūšanai LSPA un RSU gadījumā", uzskata Bērziņa. Viņa uzsvēra, ka novēlota ārējā normatīvā akta izdošana nav finanšu saņēmēja radīts risks, jo tā esot valsts pārvaldes atbildība.

Bērziņa noliedza projekta anotācijā paustos pārmetumus par LSPA vadības neizdarību, paužot kritiku IZM virzienā - tā neesot veikusi nepieciešamo darbību minimumu, lai konsolidācijas process noritētu "raiti, demokrātiski un jēgpilni".

Arī par sadarbības līgumu LSPA pārstāve kritizēja ministriju, ka tā nebija sagatavojusi līguma projektu paredzētajā termiņā - sešus mēnešus pēc rīkojuma izdošanas. Pēc tam, kad puses novēloti sākušas diskusiju par līguma projektu, LSPA esot izteikusi savus priekšlikumus attiecībā uz studiju procesu, ieguldījumu veikšanu LSPA sporta infrastruktūrā esošajā augstskolas teritorijā, papildu pasākumiem darbinieku tiesiskajai aizsardzībai un citiem jautājumiem. Taču sarunas par līguma projektu pārtrūka, un IZM tās nav tālāk virzījusi, apgalvoja Bērziņa.

LSPA nav apmierināta, ka rīkojuma projekts vairs neparedz akadēmijai būt sadarbības līguma pusei - grozījumos tiek prasīta nevis akadēmijas, bet gan reorganizācijas komisijas piekrišana. Taču, kā apgalvo Bērziņa, reorganizācijas komisiju veido galvenokārt pārstāvji no IZM, VM un RSU. Viņa spriež, ka šādas kārtības noteikšana nav likumīga, un ir atkāpšanās no iepriekš Latvijā realizētajiem augstskolu konsolidācijas procesiem.

"Visticamāk nozares ministrija šādi rīkojas, lai slēptu pārvaldītāja neizdarības un kļūdas, kas var apdraudēt visa reorganizācijas procesa leģitimitāti un apšauba IZM ierēdņu spēju tikt galā ar nozares pārvaldītājam uzticēto uzdevumu - veikt konsolidāciju, attīstot abas augstskolas un ievērojot nacionālās intereses augstākajā izglītībā," sacīja LSPA pārstāve.