Lēmumiem par vienotas aizsardzības infrastruktūras izveidi jābūt saskaņotiem Baltijas valstu, Somijas un Polijas militāro speciālistu starpā, vienlaikus paturot prātā, ka Latvija ir daļa no kopīgas NATO aizsardzības plānošanas sistēmas, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot diskusijas par valsts robežas stiprināšanu un Latvijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas par kājinieku mīnām.
"Esmu pārliecināts, ka, diskutējot par valsts militārās aizsardzības plānu un valsts austrumu robežas aizsardzību, mēs noteikti atradīsim mehānismus, kas būs absolūti droši, lai stiprinātu mūsu valsti. Ne mazāk būtisks ir cits aspekts. Somija, Baltijas valstis un Polija robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Ja mēs gribam efektīvu aizsardzības mehānismu, valstīm ir jāsadarbojas," sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka diskusija par to, kā stiprināt valsts robežas aizsardzību, kādi būs nepieciešami resursi, kādos termiņos to varēs īstenot, ir sākusies gan sabiedrībā, gan arī valdībā. Pašlaik ieceres ir plānu līmenī, bet konkrēti lēmumi būs Ministru kabineta un Aizsardzības ministrijas ziņā.
Rinkēvičs sacīja, ka gada sākumā, atbildot uz jautājumu par konvenciju, viņš teicis, ka šajā lietā būs būtisks un izšķirošs bruņoto spēku ekspertu un vadības viedoklis. Tagad tāds ir sagaidīts un ir noraidošs pret izstāšanos.
Prezidents 23.janvārī tikās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Leonīdu Kalniņu, kurš Rinkēviču iepazīstinājis ar redzējumu šajā jautājumā. Pēc Rinkēviča paustā, ņemot vērā praktiskos apsvērumus, ko Kalniņš izklāstījis, Valsts prezidents pilnībā respektē NBS viedokli.
Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka NBS trešdien gaidāmajā Nacionālajā drošības padomes (NDP) sēdē ziņos par konkrētiem priekšlikumiem un nepieciešamo finansējumu, lai izbūvētu austrumu robežas militāro infrastruktūru. Valsts prezidents pauda nostāju, ka visai Latvijas sabiedrībai jāstrādā pie tā, lai valsts būtu maksimāli sagatavota jebkādiem scenārijiem.
Prezidents norādīja, ka aicinājis Kalniņu maksimāli un cik vien tas ir iespējams, ievērojot militāros noslēpumus un drošības aspektus, sniegt plašāku informāciju arī sabiedrībai.
"Ir ļoti cienījamas diskusijas par valsts aizsardzības mehānismiem un veidiem, kādas notiek profesionāļi vidē, arī tad, ja viedokļi atšķiras. Tas, kas nav cienījami, ir savstarpēja apsaukāšanās, nevis runāšana par praktiskām lietām. Tas jau ir izvērsies par pilnīgi nepieņemami histērisku diskusiju, kas, patiesību sakot, grauj nevis stiprina valsts aizsardzību," žurnālistiem pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sacīja Rinkēvičs.
Valsts prezidents apliecināja, ka viņš pilnībā uzticas bruņoto spēku vadībai, ieklausoties arī ekspertos, kuriem ir atšķirīgs viedoklis. Valsts prezidents aicināja veidot diskusiju par šo jautājumu tā, lai kāds ārpus Latvijas robežām esošs nedraugs nevarētu būtu priecīgs, ka esam savā starpā sakasījušies un neesam nonākuši pie kāda lēmuma.
Rinkēvičs sacīja, ka ar Ministru prezidenti pārrunājis gan iekšpolitiskās, gan ārpolitiskās aktualitātes. Runājot par drošības aspektiem, gan premjere, gan prezidents ir vienisprātis, ka Turcijas parlamenta pieņemtais lēmums ratificēt Zviedrijas iestāšanās NATO protokolu ir labas ziņas arī Latvijas drošības stiprināšanai un aliansei kopumā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka ir atlikusi tikai viena valsts, kurai šis līgums ir jāratificē un pēc laika Latvija būs priecīga sveikt aliansē 32.NATO dalībvalsti. Rinkēvičs arī atzinīgi novērtēja Zviedrijas valdības paziņojumu par bataljona nosūtīšanu uz Latviju, lai pastiprinātu valstī izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu. Prezidents norādīja, ka arī šādā veidā Latvijas drošība un aizsardzība tiks stiprināta.
