Krievijas varasiestādes gatavojas ļoti stingri kontrolēt cenas Krievijas veikalos pēc strauja pārtikas cenu kāpuma pagājušajā gadā, lai Krievijas diktatora Vladimira Putina pārvēlēšanā šī gada martā nebūtu “negaidītu pārsteigumu”.
Lai nebūtu "nepatīkamu pārsteigumu": Krievijas varasiestādes kontrolēs cenu kāpumu veikalos (1)
Federālais antimonopola dienests izstrādājis likumprojektu, pēc kura preces cenas kāpums tiks atzīts par ekonomiski nepamatotu, ja 60 dienu laikā tas pārsniegs esošo inflācijas līmeni par vairāk nekā 5%.
Straujš cenu kāpums būs pieļaujams vien tad, ja tiks fiksēti atsevišķi ekonomiskie faktori. Turklāt Federālais antimonopola dienests ir ieviesis būtiskas pārmaiņas preces pieprasījuma un piedāvājuma jomā, veicis izmaiņas tarifu regulējumā, kā arī citu faktoru noteikšanā.
Jaunais likumprojekts tika apspriests janvārī, Federālajam antimonopola dienestam tiekoties ar pirmo vicepremjeru Andreju Belousovu. Pēc tikšanās dienestam dotas pilnvaras izstrādāt cenu pieauguma izvērtēšanas kritērijus, kā arī metodiku, kā noteikt cenu kāpumu izraisošus faktorus.
Federālā antimonopola dienesta iniciatīva nozīmē to, ka regulatoram tiek piešķirtas plašas pilnvaras iejaukties cenu veidošanās ķēdē. Tas nozīmēs, ka biznesam jārēķinās ar zaudējumiem. Galvenokārt, tas skars tirdzniecības tīklus. Eksperti norāda, ka šī iniciatīva un likumprojekts nespēs ietekmēt ekonomiskos iemeslus cenu kāpumam, jo tāpat būs vērojams strādājošo trūkums, izejvielu cenu pieaugums un citas problēmas.
Dienests ir sagatavojis likumprojektu pēc tam, kad 2023. gadā strauji pieauga cenas virknei pārtikas produktu, piemēram, olām. Tās kļuva par 61,35% dārgākas.
Oficiāli Krievijā inflācija 2023. gadā bija 7,4%, tomēr reālajā patēriņa grozā tā pārsniedza pat 23%. Kopš kara sākuma reālā inflācija Krievijā sasniegusi 56,9% (oficiāli 20%), bet salīdzinot ar 2019.-2021. gada periodu – 103% (oficiāli 41%).