Somijā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā cīņa norisināsies starp kādreizējo premjerministru Aleksandru Stubu, kurš pārstāv konservatīvos, un zaļo pārstāvi bijušo ārlietu ministru Peku Hāvisto, kas startē kā neatkarīgais kandidāts.
Saskaņā ar aptauju, kuras rezultātus pirmdien publicēja laikraksts "Helsingin Sanomat", par Stubu grasās balsot 54% somu, kamēr Hāvisto var cerēt uz 46% balsu.
Lai gan prezidents Somijā visumā pilda ceremoniālu lomu, tam ir liela ietekme valsts ārpolitikas veidošanā, un nākamajam valsts galvam, kurš kļūs arī par armijas virspavēlnieku, nāksies rūpēties par jauno Helsinku vietu Eiropā pēc pievienošanās NATO.;
"Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām aizsardzības politikai saprotamu iemeslu dēļ ir visai svarīga nozīme," sarunā ar aģentūru AFP atzīst Somijas Starptautisko attiecību institūta vadošais pētnieks Mati Pesu.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Somija izšķīrās atteikties no ilgstoši piekoptās neitralitātes politikas un pievienoties NATO, kur tā tika uzņemta 2023.gada aprīlī. Vienlaikus strauji pasliktinājušās Helsinku attiecības ar Maskavu.
Krievija, ar kuru Somijai ir 1340 kilometru gara sauszemes robeža, nekavējās piedraudēt kaimiņvalstij ar "pretpasākumiem".
2023.gada augustā Somija pieredzēja nelegālo imigrantu masveida pieplūdumu no Krievijas teritorijas, ko acīmredzami bija organizējušas Maskavas varasiestādes.
Reaģējot uz šiem krievu centieniem destabilizēt situāciju Somijā, Helsinki novembrī pieņēma lēmumu par savas austrumu robežas slēgšanu.
"Faktam, ka esam tikko iestājušies NATO ir liela nozīme, jo NATO institūciju veidošana Somijā (..) lielā mērā būs jaunā prezidenta uzdevums," norāda Helsinku Universitātes doktorante politikas zinātnē Teodora Helimaki, piebilstot, ka Stubam un Hāvisto, iespējams ir vislielākā pieredze ārpolitikā starp deviņiem kandidātiem, kas cīņu sāka pirmajā vēlēšanu kārtā.
Ārpolitikas un drošības jautājumos starp abiem kandidātiem nav lielu atšķirību.
"Krievija ir atklāti pārkāpusi starptautiskās tiesības, uzbrūkot citai valstij," ceturtdien notikušo debašu laikā norādīja Stubs, aicinot konfiscēt Krievijai piederošos 300 miljardus dolāru lielos līdzekļus, kas šobrīd iesaldēti ārvalstu bankās.
Arī Hāvisto uzsvēra, ka Krievija jāpakļauj vēl stingrākām sankcijām, piebilstot, ka pēc kara beigām Maskavai būs jāmaksā reparācijas par visu, ko tā sagrāvusi.
Helimaki tomēr norāda, ka starp abiem kandidātiem ir zināmas domstarpības dažos mazāk nozīmīgos jautājumos, piemēram par to, vai pieļaujama kodolieroču izvietošana Somijas teritorijā, pret ko iebilst Hāvisto, kamēr Stubs uzskata, ka nevienu no iespējām nevajadzētu priekšlaicīgi noraidīt.
Ņemot vērā to, ka starp abiem nav nopietnu domstarpību ārpolitikā, vēlētāji savu lēmumu, visticamāk, pieņems, pamatojoties uz savām politiskajām simpātijām, uzskata Pesu.