/nginx/o/2024/03/03/15925465t1hbb1c.jpg)
Eiropas Savienība (ES) nākamajā ziemā varētu saskarties ar enerģijas cenu kāpumu, ja tiks īstenots Krievijas un Ukrainas darījums, kas pēc līguma darbības beigām vairs neparedz atjaunot Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu, brīdināts Eiropas Komisija (EK) iekšējā dokumentā, kas nonācis portāla “Politico” rīcībā.
Kad 2024. gada 31. decembrī beigsies piecu gadu tranzīta līgums, ko Maskava un Kijiva parakstīja 2019. gadā, tas netiks atjaunots, kas nozīmē, ka Eiropas Savienība zaudēs aptuveni piecus procentus no kopējā gāzes importa apjoma. Gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu galvenokārt ietekmēs Centrāleiropu un Dienvidaustrumeiropu, teikts EK sagatavotajā iekšējā dokumentā, par kuru ziņo “Politico”. Memorandā piebilsts, ka, ja to pavadīs ilgāks aukstuma periods, tas var radīt “sliktāko scenāriju” valstīm, kas ir atkarīgas no Ukrainas gāzes tranzīta.
Kā norāda tirgus izpētes uzņēmuma ICIS vecākā analītiķe Aura Sabadus,
šī perspektīva rada satraukumu visā reģionā, un ar lielākajām problēmām saskaras Austrija, Ungārija un Slovākija.
Visas šīs valstis varētu nomainīt Krievijas gāzes importu pret piegādēm caur Vāciju, Itāliju vai Turciju, taču Berlīnes nesenā rīcība, vienpusēji uzliekot nodokļus gāzes eksportam, apgrūtina šo iespēju, sacīja Sabadus. Šis nodoklis samazinātu stimulu enerģētikas uzņēmumiem Centrāleiropā ieguldīt līdzekļus gāzes piegādēs, kas nav Krievijas gāzes piegādes.
Eiropas Komisija jau ir aicinājusi dalībvalstis līdz 2027. gadam pakāpeniski pārtraukt Krievijas fosilā kurināmā importu. ES līdz šim ir samazinājusi atkarību no Krievijas gāzes par aptuveni divām trešdaļām līdz 2021. gadam, pērkot gāzi no tādām valstīm kā Norvēģija un ASV.
Taču tagad ES ir jāsagatavojas cita veida ierobežojumiem, norāda “Politico”. Vēstulē Eiropas Komisija apgalvo, ka Krievijas piegāžu pārtraukšana caur Ukrainu varētu palielināt transporta izmaksas, jo valstis meklēs alternatīvus maršrutus, savukārt uzglabāšanas maksa starp bloka valstīm varētu apgrūtināt un sadārdzināt diversifikāciju.
Komisija norādīja, ka tā ir uzturējusi ciešu dialogu ar skartajām ES valstīm, piebilstot, ka šogad ar tām jau ir notikušas vairākas tikšanās.
Tomēr vēstulē uzsvērts, ka ES gāzes sistēmā ir pietiekams “elastīgums”.
Valstis, kas gatavojas nolīguma termiņa beigām, jau ir sākušas izstrādāt rīcības plānus, lai novērstu enerģijas trūkumu.
Austrijas Enerģētikas ministrija izdevumam “Politico” norādīja, ka, neraugoties uz valsts gandrīz pilnīgu atkarību no Krievijas gāzes importa, Vīne ir “ņēmusi vērā [traucējumu] risku” un ir “ieviesusi pasākumus”, tostarp stingrus uzglabāšanas pienākumus enerģētikas uzņēmumiem.
Ungārijas Ārlietu ministrija neatbildēja “Politico” lūgumam sniegt komentārus, lai gan Budapešta jau agrāk ir centusies pirkt gāzi no Turcijas, vienlaicīgi piekrītot palielināt gāzes piegādes no Krievijas, kas ES ir ļoti nepatīkami.
Skaidrs piemērs tam, cik haotisks un politiski jutīgs ir kļuvis šis jautājums, bija Slovākijas premjerministra Roberta Fico vizīte Ukrainā janvāra beigās. Kad Fico pēc vizītes Kijivā paziņoja, ka Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu, visticamāk, turpināsies, Ukraina kategoriski atbildēja, ka līgums beigsies gada beigās un ka nav nodoma vest sarunas ar krieviem par tā pagarināšanu. “Ukrainas premjerministrs par to informēja savu Slovākijas kolēģi,” paziņoja Kijiva.
Slovākijas Enerģētikas ministrija savukārt atzina, ka izmaiņas Ukrainas piegādes ķēdē varētu “ietekmēt energoapgādes drošību un cenu stabilitāti”, piebilstot, ka tā “turpina strādāt pie avotu diversifikācijas”.
