Faktomāts Speciālā vainošanas operācija: kā rīkoties, kad terorakta sarīkotājs neiederas stāstā (2)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Lai gan par 22.martā Piemaskavas pilsētā Krasnogorskā notikušo teroraktu atbildību teju uzreiz uzņēmās "Islāma valsts" atzars "Islāma valsts Horosānas provincē", gan sociālajos tīklos jau mēnesi tiek aktīvi izplatītas citas teorijas, gan Krievijas amatpersonas deķīti velk uz citu pusi.

Atgādināsim, ka 22.martā bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē "Crocus City Hall", kas atrodas Piemaskavas pilsētā Krasnogorskā. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.

Teroristu uzbrukumā tika nogalināti 144 cilvēki, bet vēl 380 guva ievainojumus. Vēl vairāki desmiti cilvēku tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Atbildību par šo teroraktu uzņēmās "Islāma valsts" atzars “Islāma valsts Horosānas provincē”.

Pirmās alternatīvās notikušā versijas sāka izplatīties jau pāris stundas pēc ziņām par teroraktu, turklāt daļa no viltus ziņām izmantota pat Krievijas plašsaziņu līdzekļu raidījumos un publikācijās.

No manipulētiem video līdz no konteksta izņemtiem attēliem: ziņu medija TVNET faktu pārbaudes projekts "Faktomāts" apkopojis lielāku auditoriju sasniegušās ziņas ar notikušā alternatīvajām versijām.

Pie visa vainīgi ukraiņi

1. Dažas stundas pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē ziņoja par uzbrukumu koncertzālei "Crocus City Hall", sociālo tīklu lietotāji dalījās ar video, kurā redzams balts furgons, kas manīts koncertzāles tuvumā. Publikācijās apgalvots, ka, pamatojoties uz Krievijas mediju ziņām, transportlīdzeklim, kas iesaistīts teroraktā Maskavā, bijusi Ukrainas numura zīme. Taču tās bija viltus ziņas.

Piemēram, šis prokrieviski noskaņotā kanāla ieraksts sociālajā tīklā "X" guvis 2 miljonus skatījumu. 

Patiesībā furgonam bija Baltkrievijas numura zīme. Lai gan izplatītajos video nebija redzams ne valsts karogs, ne pirmie numura zīmes cipari, pēdējie simboli bija redzami: "94 IX-6". Šāds kods atbilst Baltkrievijas, nevis Ukrainas numura zīmēm.

2. Drīz pēc terorakta Krievijas propagandas televīzijas kanālā NTV tika translēts video, kurā it kā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs intervijā Ukrainas televīzijai atklāj Ukrainas saistību ar šo uzbrukumu. Izplatītajā video "Daņilovs" pauž: "Vai šodien Maskavā ir jautri? Manuprāt, tas ir ļoti jautri. Gribētos ticēt, ka mēs viņiem šādu jautrību sarīkosim biežāk. Tomēr brāļu tauta, un mums nepieciešams radiniekus biežāk iepriecināt, biežāk viņus apmeklēt."

Tāpat šis video tika pārraidīts Krievijas televīzijas kanālā "Zvezda". 

Tomēr tas izrādījās dziļviltojums, kurā izmantoti attēli no 19. marta Daņilova intervijas un vēl kadri ar raidījuma vadītājiem no 16. marta intervijas ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta vadītāju Kirilo Budanovu.

Nevienā no šīm sarunām nebija minēts uzbrukums, jo... tas vēl nebija noticis, savukārt "Daņilova" teiktais, ka uzbrukums viņam šķiet "jautrs", ekspertu ieskatā radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību.

3. Popularitāti sociālajos tīklos ieguva arī video, kurā redzami kamuflāžas apģērbā tērpti vīrieši, kas teātrī kliedz un tēmē ieročus uz skatītājiem. Vairāki video izplatītāji apgalvo, ka tā bijusi vēl 2022. gadā Krievijas iestāžu organizēta simulācija, kurā it kā notiek Ukrainas karavīru īstenota ķīlnieku sagrābšanas operācija tajā pašā "Crocus City Hall" koncertzālē, kur 22. martā notika teroristu uzbrukums. Ar šo video aktīvi dalījušies arī Krievijas varas iestādes neatbalstoši sociālo tīklu lietotāji.

Tomēr video redzamais fragments ir no 2022. gada novembrī notikušas teātra izrādes "Pieklājīgie cilvēki", kas uzvesta Kalugas reģionālajā filharmonijā – aptuveni 200 kilometrus no terorakta vietas. 

Šeit var plašāk lasīt par šo izrādi:

https://www.themoscowtimes.com/2022/11/09/russian-audiences-held-hostage-by-mock-ukrainian-soldiers-in-pro-war-play-a79322

4. Krievijas amatpersonu aktīvā iesaiste Ukrainas vainošanas operācijā arī nav palikusi bez ievērības. Jau nākamajā dienā pēc terorakta Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauda, ka teroristi plānojuši bēgt uz Ukrainu un viņiem esot sagatavots "logs" robežas šķērsošanai.

Pierādījumi šiem apgalvojumiem, protams, nav sniegti. Tikmēr starptautiskais mediju koncerns BBC ir izpētījis, ka divu no aizdomās turamajiem aizturēšana nofilmēta aptuveni 145 kilometrus no Krievijas robežas ar Ukrainu. 

Foto: Ekrānuzņēmums/BBC

Krievijas propagandas mediji arī aktīvi iesaistījušies šī vēstījuma izplatīšanā. Tā Krievijas tabloīds "Moskovsky Komsomolets" pauda minējumus, ka teroraktā ir iesaistīts Ukrainas militārās izlūkošanas dienests, citi propagandas kanāli klāstīja, ka uzbrucējiem bijušas bārdas, kas attiecīgi liecinot par viņu Ukrainas izcelsmi, bet izdevums "Rosiskaya gazeta" apgalvoja, ka aizturēto uzbrucēju ieroči esot līdzīgi tiem, kādus izmantojot pret Putinu noskaņotais "Krievu brīvprātīgo korpuss".

Par spīti tam, ka ne šiem, ne arī turpmākajās nedēļās izteiktajiem Ukrainu vainojošajiem apgalvojumiem ticētāju ārpus Krievijas ir ļoti maz, no šīs stāsta versijas Krievijas amatpersonas spītīgi neatkāpjas. 

Tikmēr ārvalstīs Krievijas mēģinājumus visādi sasaistīt Ukrainu ar notikušo traģēdiju sauc par farsu. Piemēram, Austrālijas Starptautisko attiecību institūts savā publikācijā paudis, ka Kremļa reakcija uz šausminošo uzbrukumu koncertzālē liecina, ka "Krievijas politiskā elite ir pilnībā atrauta no realitātes". "Alternatīvi tam, un, iespējams, visticamāk, tai vienkārši vairs nerūp, cik neticami ir kļuvuši tās apgalvojumi. Patiešām, Vladimira Putina apņēmība kaut kādā veidā saistīt uzbrukumu ar Rietumiem un Ukrainu pasvītro viņa režīma vadmotīvu: Putina patoloģiju dēļ pastāvīgi cieš nevainīgie, bet vainīgie tikai reti."

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu