"Latvijas gāzes" lēmums Krievijas kompānijām dividendēs izmaksāt 109 miljonu eiro atzīts par tiesisku (6)

TVNET/LETA
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" logo.
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" logo. Foto: Ieva Lūka/LETA

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) piektdien, 14. jūnijā, noraidīja jurista Mārtiņa Kvēpa prasību atzīt par spēkā neesošu AS "Latvijas gāze" (LG) ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru nolemts izmaksāt dividendes sabiedrības akcionāriem, tostarp "Itera Latvija" un "Gazprom", informēja tiesa.

LG pērn ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izmaksāt dividendēs tās iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 109,7 miljonu eiro apmērā jeb 2,75 eiro uz vienu akciju.

Kvēps iesniegumā tiesai norādīja, ka LG, iespējams, nelikumīgi izmaksājusi dividendēs vairākus miljonus eiro Krievijas uzņēmumam "Gazprom" un "Itera Latvija", kuru faktiski kontrolē cits Krievijas enerģētikas uzņēmums "Rosneft".

Viņš uzskata, ka akcionāru sapulces lēmums ir pretējs likumam un Latvijas publiskajām interesēm, un labiem tikumiem, tātad - spēkā neesošs. Apstrīdētais lēmums ir darījums ar Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautām juridiskām personām - "Itera Latvija" un "Gazprom", kā arī akcionāru sapulcē nav ievēroti balsošanas noteikumi, un tas būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu, jo lēmums tika pieņemts akcionāru sapulcē, kurai nebija atbildētājas statūtos noteiktā kvoruma, pauda jurists. Kvorumā tika ieskaitītas arī "Gazprom" balsis, lai gan tai tiesību balsot nebija, pamatojoties uz Akciju atpirkšanas likumu, uzskata Kvēps.

LG prasību neatzina.

Tiesa nekonstatēja, ka "Itera Latvija" un "Gazprom" būtu sankcijām pakļautas personas atbilstoši atbilstoši ES regulām. Līdz ar to neapstiprinājās, ka lēmums būtu pretrunā ar regulām un pretrunā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu.

Tāpat neapstiprinājās, ka apstrīdētajā akcionāru sapulces lēmumā būtu pārkāpti balsošanas noteikumi un ka tas būtu būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu, jo lietā esošie pierādījumi un faktiskie apstākļi neliecināja, ka sapulces norises brīdī pastāvētu "Gazprom" balsstiesību izmantošanas aizliegums.

Tiesa secināja, ka konkrētais apstrīdētais lēmums attiecas uz visu atbildētājas konkrētā perioda peļņas sadali un visu akcionāru tiesībām uz dividendi, neizdalot atsevišķus akcionārus. "Gazprom" un "Itera Latvija" nav vienīgie atbildētājas akcionāri.

Savukārt to, ka naudas līdzekļi aprēķināto dividenžu apmērā netiek izmaksāti kādiem konkrētiem akcionāriem, kuriem tiek piemērotas vai attiecinātas sankcijas, regulē Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, kas nodrošina, ka sankcijām pakļautām un saistītajām personām līdzekļi nav pieejami, un ir noteiktas attiecīgās iestādes, kurām var ziņot par pārkāpumiem un kuru kompetencē ir uzraudzīt sankciju izpildi. Līdz ar to tas atbilst gan Latvijas publiskajām interesēm, arī starptautiskajai nostājai šajā jautājumā, kā arī nevar būt pretrunā labiem tikumiem, uzskata tiesa.

Spriedums vēl nav stājies spēkā un var tikt pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

TVNET jau rakstīja, ka LG koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš. "Latvijas gāzes" apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, bet peļņa - 40,8 miljoni eiro.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Svarīgākais
Uz augšu