Mediji informē, ka “ceļotāju caureja” ik gadu piemeklē miljoniem cilvēku. Ko darīt, ja esam iekļuvuši šajā skaitā?
Caureja parasti parādās trešajā vai ceturtajā ceļojuma dienā kā pēkšņa, intensīva un ūdeņaina vēdera izeja līdz piecām reizēm dienā. Pirms tās ir krampjveidīgas sāpes vēderā, var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšana, slikta pašsajūta kopumā. Caurejas izraisītāji ir dažādi vīrusi, baktērijas un parazīti. Lielāks risks saslimt ar “ceļotāju caureju” ir cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, diabētu, iekaisīgām zarnu slimībām, nieru un aknu slimībām, kā arī tiem, kuri lieto zāles, kas mazina kuņģa skābi. Caureja bieži piemeklē gados jaunus tūristus, jo viņi mēdz bezrūpīgāk izturēties pret profilakses pasākumiem. Parasti caurejas norise nav smaga, taču situācija var kļūt nopietna, īpaši, ja saslimušais ir mazs bērns, kuram straujš šķidruma zudums ir ļoti bīstams. Ja neizdodas panākt, ka bērns dzer pietiekami daudz ūdens, ja turpinās drudzis un vemšana, izkārnījumos parādās asinis, bērns kļūst apātisks un miegains, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Tas pats sakāms par pieaugušajiem. Jādzer daudz ūdens, bet zaudēto elektrolītu atjaunošanai ieteicams speciāls caurejas gadījumiem domāts dzēriens, kas nopērkams aptiekā, vai minerālūdens ar pietiekami augstu sāļu saturu. Ja nav ēstgribas, var neēst, bet, ja gribas, tad ieteicama neliela viegla maltīte, piemēram, mazliet jogurta vai sausiņš. Nav vēlamas fiziskas aktivitātes, jo tās veicina arī zarnu darbību.