Veselības stiprais palīgs – glutations: kas tas ir un kā to iekļaut uzturā (2)

Foto: Harbucks/Shutterstock

Lai saglabātu ķermeņa optimālu darbību un izturību pret dažādiem ārējiem faktoriem, arvien biežāk tiek uzsvērta antioksidantu nozīme. Viens no spēcīgākajiem dabīgajiem antioksidantiem, par kuru pēdējā laikā ir pieaugusi interese, ir glutations – svarīgākais cilvēka organisma endogēnais (iekšējais) antioksidants. Tas ne tikai aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa, bet arī stiprina imunitāti un atbalsta detoksikācijas procesus organismā. 

Plašāk par to, kas ir glutations, kādas ir tā galvenās priekšrocības un kā to var iekļaut ikdienas uzturā, lai veicinātu vispārējo veselību un labsajūtu, stāsta "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Kas ir glutations?

Glutations ir organisma antioksidants – vienkāršs peptīds, kas sastāv no trīs aminoskābēm – glicīna, cisteīna un glutamīna. Tam piemīt vairākas dzīvībai svarīgas īpašības organisma procesu regulēšanā – imunitātes stiprināšana, enerģijas ražošana, tas aizkavē šūnu novecošanos, samazina holesterīna līmeni.

"Ikviena organisma šūna ražo glutationu pati, taču ikdienā neskaitāmas lietas samazina un aizkavē tā rašanos, piemēram, nepilnvērtīgs uzturs, medikamentu lietošana, stress, infekcijas un organisma atjaunošanās ātruma samazināšanās,"

skaidro Laila Zālīte.

Glutationa pozitīvās īpašības

Glutations ir antioksidants, kas palīdz organismam ražot enerģiju – dod spēku un izturību fiziskajās aktivitātēs, kā arī paātrina vielmaiņu.

Glutations nodrošina detoksikāciju – attīra organismu (aknas, nieres, limfatisko sistēmu) no nevajadzīgajām un kaitīgajām vielām, ko uzņemam ikdienā. Vēl viena no glutationa funkcijām ir imūnsistēmas stiprināšana, kas īpaši aktuāla rudens un ziemas periodā, tāpat tas palīdz organismam cīņā ar vīrusiem un baktēriju izraisītām saslimšanām. Papildus glutations uzlabo aknu darbību, darbojas kā atkarību aizkavētājs un palīdz cīņā ar ādas problēmām.

Glutations darbojas arī kā bāze citiem antioksidantiem, piemēram, vitamīni C un E, kā arī selēns organismā iedarbojas pilnvērtīgi tikai tad, ja ir pietiekami augsts glutationa līmenis.

Tāpat šis antioksidants ikdienā uzlabo pašsajūtu, palīdz cīņā ar stresu un mazina depresiju.

Viena no būtiskākajām antioksidanta īpašībām ir pretnovecošanās funkcija. Tas novērš individuālu šūnu novecošanos, kā rezultātā arī nodrošina visa organisma lēnāku novecošanos. Cilvēkam novecojot, ar gadiem organisms dabīgi ražo daudz mazāk glutationa, kas attiecīgi paātrina novecošanās procesus.

Glutationa deficīts

Glutationa deficīts tiek novērots biežāk, nekā varētu šķist, jo daudzi cilvēki neapzinās tā nozīmību, un nav specifisku simptomu, kas ļautu ātri to diagnosticēt, turklāt glutationa līmeni organismā ietekmē daudzi faktori, tostarp dzīvesveids, slimības un novecošana.

Glutationa deficīts ir biežāk sastopams šādās grupās:

Ar vecumu saistīts samazinājums – glutationa līmenis dabīgi samazinās līdz ar vecumu, tāpēc cilvēkiem virs 40 gadiem tas ir novērots biežāk.

Hroniskas saslimšanas – cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, piemēram, diabēta, sirds slimībām, vēža vai neirodeģeneratīvām slimībām (Alcheimera, Parkinsona slimības), bieži tiek konstatēts pazemināts glutationa līmenis.

Aknu slimības – tā kā glutations ir būtisks aknu detoksikācijai, cilvēkiem ar aknu slimībām vai aknu bojājumiem bieži ir pazemināts glutationa līmenis.

Hronisks oksidatīvais stress – cilvēkiem, kas tiek pakļauti ilgstošam oksidatīvajam stresam (smēķētāji, cilvēki, kas dzīvo vai strādā vidē ar augstu ķīmisko piesārņojumu, alkohola lietotāji), ir lielāka glutationa deficīta iespējamība.

Nepietiekams uzturs – uzturā nepietiekami uzņemot barības vielas, kas nepieciešamas glutationa sintēzei (cisteīnu, selēnu, vitamīnus C un E), arī var rasties glutationa trūkums.

Kā uzņemt glutationu?

Kaut gan organisms pats ražo šo antioksidantu, to iespējams papildus uzņemt gan ar pārtiku, gan uztura bagātinātāju formā. Ikdienā ēdienkartē ieteicams iekļaut augļus ar augstu glutationa saturu, piemēram, zaļos ābolus, bumbierus un greipfrūtus, svaigus dārzeņus – sparģeļus, brokoļus, avokado, spinātus, tomātus, burkānus, sīpolus un ķiplokus, valriekstus.

Regulāru fizisku aktivitāšu laikā organisms ražo papildu glutationu, tāpēc pāris reizes nedēļā dodoties 30 minūšu ilgā pastaigā vai dodoties skrējienā, spēka treniņā vai citās aktivitātēs, organisms uzņems papildu nepieciešamo antioksidanta devu.

Aptiekā pieejami arī dažādi uztura bagātinātāji, kuri satur N- acetilcisteīnu, L- metionīnu vai L- cisteīnu un vitamīni, kas palīdzēs organismam papildus producēt glutationu vai citus antioksidantus. Noteikti konsultējies ar ārstu vai farmaceitu, kurš palīdzēs izvēlēties piemērotāko produktu.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu