Iesūti ziņu!

Dabas daudzveidībai nepieciešama cilvēka iesaiste

Raksta foto
Foto: LVM publicitātes foto

Janvāra beigās noslēdzās pieteikšanās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izsludinātajam iepirkumam par aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanu periodā līdz 2028. gadam. Tajā paredzēts izraudzīties pakalpojuma sniedzējus, kuri tuvākajos četros gados LVM pārziņā esošajās teritorijās veiks biotopu apsaimniekošanu vairāk nekā 2000 hektāru platībā.

LVM biotehniskos pasākumus dzīvotņu uzturēšanai veic ik gadu, uzlabojot dzīves apstākļus bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgām sugām dažādos Eiropas Savienības nozīmes mežu, purvu un zālāju biotopos.

Tomēr biotopu apsaimniekošana daudziem vēl ir neierasta parādība, jo sabiedrībā ilgstoši pastāvējis uzskats, ka daba pati ar visu tiks galā. Nu paradigma mainās, un nostiprinās uzskats, ka dabas daudzveidības nodrošināšanai daudzviet nepieciešama cilvēka iesaiste.

Jāpalīdz dabai

Dabā pastāv pašregulācijas mehānismi, tādēļ tā lieliski tiek galā ar lielu daļu izaicinājumu. Piemēram, egļu aizaugšanu regulē periodiska mežu degšana. Mežu ugunsgrēkos nodeg zemsedze – sūnas, sīkkrūmi, jaunās eglītes, bet lielie koki paliek dzīvi. Tomēr

mūsdienās vējš un uguns kā dažiem biotopiem nepieciešamie dabiskie traucējumi izpaliek, tāpēc talkā jānāk cilvēkiem. Tikai tā var nodrošināt, ka biotopu daudzveidība laika gaitā nesamazinās.

«Ir vairāki biotopi, kuru pastāvēšana ir atkarīga no dabiskiem traucējumiem, piemēram, no vēja un uguns. Ja šo traucējumu trūkst, biotops aizaug ar eglēm un krūmiem, izzūd dzīves apstākļi tikai šim biotopam raksturīgajām sugām, kas bieži ir sevišķi retas un aizsargājamas. Tieši tad talkā nāk biotopu apsaimniekošana, kas ar mežsaimnieciskiem darbiem spēj aizstāt jeb atdarināt šos dabiskos traucējumus. Piemēram, ja Eiropas Savienības nozīmes biotopā "skujkoku mežam uz osveida reljefa formām" iztrūkst vēja un uguns darbības, tas aizaug ar eglēm un krūmiem un tajā vairs nevar augt meža silpurene, kurai nepieciešami saules apspīdēti laukumi. Arī "veci vai dabiski boreāli meži", kā tiek dēvēti galvenokārt skujkoku meži, un "purvaini meži", kas vienlaikus var būt arī medņu dzīvotnes, mēdz aizaugt ar eglēm. Ja aizaugums kļūst pārāk liels, tad izzūd šiem biotopiem raksturīgās sugas, tostarp jau pieminētie medņi,» skaidro LVM vides plānošanas vadītājs Mārtiņš Kalniņš.

Raksta foto
Foto: LVM publicitātes foto

Bez apsaimniekošanas pasākumiem nevar iztikt arī, piemēram, nu jau

viena no Eiropas Savienībā visvairāk apdraudētajām biotopu grupām – dabiskie zālāji jeb pļavas –, kas Latvijas apstākļos ir pilnībā atkarīgi no cilvēka saimnieciskās darbības.

Zāģē, pļauj un atsedz

Biotopu apsaimniekošanas darbi ir plaši un daudzveidīgi. Piemēram, skujkoku mežos uz osveida reljefa formām, ķērpjiem bagātos priežu mežos un mežainās piejūras kāpās veiktie biotehniskie pasākumi nodrošina labākus gaismas apstākļus, kas svarīgi daudzām tur mītošām sugām. Lai sekmētu dažāda vecuma zemsedzes augāja attīstību, veidota dažāda vecuma mežaudze un atsegti minerālaugsnes laukumi, kur iesēties biotopam raksturīgajām augu sugām, piemēram, jau pieminētajai meža silpurenei.

Vecos jauktu platlapju mežos, nogāžu un gravu mežos svarīgi izcirst nevēlamas egles un krūmus, lai uzlabotu gaismas apstākļus un veicinātu platlapju koku attīstību.

Purvainos mežos visbiežāk tiek veikti pasākumi, lai atbrīvotos no strauji augošām priedītēm, savukārt zālāju biotopu atjaunošana paredz krūmu novākšanu un zālāja pļaušanu.

Pirms trīs gadiem vērienīgi apsaimniekošanas darbi notika Kurzemes pusē pie Užavas bākas, Ovišu un Ances purvos un mežos, kur tika izzāģēti un pat izdedzināti meža fragmenti, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību un radot mājvietu retām augu un kukaiņu sugām.

Šogad plānoti biotopu apsaimniekošanas darbi vēl 600 hektāru platībā.

Kartē tie atzīmēti ar sarkaniem punktiem, uzskatāmi parādot apsaimniekojamo platību ģeogrāfisko izkliedētību. Jāņem vērā, ka teju visi plānotie apsaimniekošanas pasākumi tiek veikti vasaras otrajā pusē, rudenī un ziemā, lai darbi netraucētu putnu ligzdošanu un zvēru mazuļu laiku.

Raksta foto
Foto: LVM publicitātes attēls

Jākopj arī privātie meži

Latvijas valstij piederošajos mežos mērķtiecīga biotopu apsaimniekošana notiek jau gadiem ilgi, taču tā būtu jāveic arī privātos mežos.

«Biotopi un sugas īpašumu robežas nepazīst. Arī privātos mežos ir biotopi un sugas, kurām nepieciešami noteikti apsaimniekošanas pasākumi. Lai arī normatīvajos aktos ir noteikts, ka īpašnieka pienākums ir nodrošināt labvēlīgu aizsardzības stāvokli sugām un biotopiem, tomēr nav pateikts, tieši kur un kas ir jādara. Šobrīd katram zemes īpašniekam ir pieejamas vadlīnijas, kurās pa biotopu grupām ir aprakstīti gan biotopus ietekmējošie faktori, gan apsaimniekošanas pasākumi, kuru īstenošana paliek zemes īpašnieka ziņā,» piebilst LVM vides projektu vadītājs Helmuts Hofmanis.

Tā kā dabā viss nemitīgi mainās, vides speciālistiem un mežu īpašniekiem regulāri jāseko līdzi biotopu stāvoklim un vajadzības gadījumā jāveic atbilstoši pasākumi.

«Svarīgi būtu mērķtiecīgi virzīties uz to, ka ikdienas meža apsaimniekošana ir daļa no sugu aizsardzības un nepieciešamajiem biotopu apsaimniekošanas darbiem. Plānojot ikdienas meža apsaimniekošanu, jau tagad tiek ievēroti dažādi aizsargājamām sugām un biotopiem labvēlīgi noteikumi, piemēram, saglabāti bioloģiski veci koki vai to grupas, daudzviet saimnieciskā darbība tiek ierobežota sezonālā laikā, lai netiktu traucēta sekmīga sugu ligzdošana. Tomēr neapšaubāmi ir un būs teritorijas, kur jāveic mērķtiecīgi darbi, lai ilgtermiņā saglabātu tās dabas vērtības, kuras esam atzinuši par īpaši saudzējamām,» – M. Kalniņš uzskata, ka cilvēka aktīva rīcība sugu daudzveidības saglabāšanā kļūst arvien nepieciešamāka.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".

Svarīgākais
Uz augšu