Viņš prognozēja, ka sarunās ar Eiropu ASV tarifa jautājumu, visticamāk, lietos, kā līdzekli savu interešu sasniegšanai, bet, ja abām pusēm par šiem jautājumiem izdosies vienoties, tad, visticamāk, šādi tarifi netiks piemēroti.
Savukārt, pieņemot, ka ES un Kanāda nevarēs apmierināt ASV vēlmes un ievedmuitas tarifi tiks ieviesti, no ES ievedmuitu ieviešot 10% apmērā un no Kanādas to palielinot par desmit procenta punktiem, lielā mērā Eiropas un Latvijas ražotāju globālā konkurētspēja nemainīsies, jo viens no lielākajiem koksnes apjomiem ASV tiek importēts no Kanādas, kas ES ir tiešā konkurence, uzsver LKF viceprezidents. Tomēr, ja Kanādai ar ASV izdosies vienoties par tarifu nepacelšanu un vienlaicīgi ES ievedmuitas tarifi tiks ieviesti, konkurētspēja Latvijas ražotājiem samazināsies.
Tāpat Klauss minēja, ka Eiropa nevarēs ASV piemērot līdzvērtīgus tarifus, lai ietekmētu ASV potenciālos lēmumus, jo 2023.gadā ES valstis uz ASV skujkoku dēļus eksportēja aptuveni 1,2 miljardu eiro vērtībā, bet importēja aptuveni 190 miljonu eiro vērtībā. Rezultātā ES uz ASV eksportē daudz lielāku apjomu, tāpēc šādi draudi nedarbotos. ES eksports uz ASV veido aptuveni 16% no kopējā ārpus ES realizētā skujkoku dēļu apjoma, bet imports no ASV 2023.gadā ES veidoja aptuveni 10%.
Jau ziņots, ka Tramps atkārtoti draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.
Tāpat ziņots, ka Tramps 1.februārī parakstīja rīkojumu, ar kuru noteica muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai, savukārt 3.februārī Meksikai un Kanādai nolēma jauno tarifu piemērošanu atlikt uz 30 dienām.
LKF pārstāv mežsaimniecisko darbu un koksnes produktu ražošanas nozari. Federācija iekļauj kokrūpniecības nozares biedrības, kurās apvienojušies dažādi mežsaimniecības, pirmapstrādes, tālākapstrādes, koka māju un mēbeļu ražotāji.